"Jāskatās, vai šie attīstības centri nav jāmaina, jo tas ir diezgan sens koncepts," Cilinska nesen teiko otrdien citē laikraksts Diena.
NAP ir noteikta teritorijas policentriskā attīstība. Valdībā apstiprinātā ES fondu nākamā plānošanas perioda programma 2014. līdz 2020. gadam paredz, ka vairākās programmās uz pašvaldībām pieejamo finansējumu varēs pretendēt tikai modelī 9 plus 21 iekļautie centri "sadarbības projektos ar funkcionālajām teritorijām". Piemēram, tikai šiem centriem ir iespēja piekļūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam degradēto teritoriju revitalizācijai jeb atjaunošanai, ar ko domātas, piemēram, bijušo rūpnīcu platības. Šim mērķim ir paredzēti ievērojami līdzekļi vairāk nekā 199 miljonu eiro apmērā. Vēl 80 miljoni eiro no ERAF plānots ieguldīt uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā.
Nacionālās nozīmes attīstības centri ir deviņas lielās pilsētas, bet ar 21 reģionālās nozīmes centru domātas bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni. Taču šajā modelī nav, piemēram, Salacgrīvas, kur uzņēmējdarbību vēlas attīstīt vairāki investori, bet pašvaldībai nav pieejams ES fondu finansējums, lai nodrošinātu ražotņu izveidošanai nepieciešamo infrastruktūru. Uz šo naudu var pretendēt Limbaži, bet "Salacgrīvai ir grūti atrast sadarbības saikni ar Limbažiem, kas nav tik liels attīstības centrs kā Salacgrīva", secināja Cilinskis. Ministrs minēja vēl vairākus piemērus. Šādu sadarbības modeli būtu grūti ar Liepāju izveidot arī Aizputei, kur savu ražotni vēlētos būvēt Latvijas finieris. Līdzīgi attālināta no Valmieras jūtas Rūjiena.
Ministrs pieļāva, ka attīstības centru karti varētu precizēt plānošanas reģionu attīstības programmās. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs Dienai teica, ka plānošanas reģiona pašvaldības ir aicinātas iesniegt informāciju par tām vietām, kur varētu attīstīties uzņēmējdarbība un kur būtu nepieciešams ieguldīt ES fondu finansējumu. Tagad Salacgrīvai ir jāsaņem Limbažu novada piekrišana kāda projekta īstenošanai, lai gan tam nav nekādas saistības ar Limbažiem, "bet ceļš uz ostu mums ir jāsakārto", skaidroja novada vadītājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir konstatējis vēl vairākas maināmas lietas. Viņaprāt, nākotnē nebūtu labi aprobežoties tikai ar Latgales attīstības programmu, kurai plānoti 58 miljoni eiro. No tiem daļu iecerēts atvēlēt Alūksnes novadam, taču tikpat bēdīga situācija ir arī Zemgalē un Kurzemē, tāpēc ir jādomā par attīstības iespējām arī citos reģionos, uzskata Cilinskis.
Visu Ināras Egles rakstu lasiet otrdienas, 18.februāra, laikrakstā Diena!