Roķe izplatītajā paziņojumā presei norāda, ka gaidot EP vēlēšanas, gada sākumā LTV plānoja saturu, kā galveno mērķi izvirzot iespējami plašas auditorijas sasniegšanu. Tiecoties ar uzticamu un daudzveidīgu informāciju par vēlēšanām uzrunāt dažādas sabiedrības grupas, žurnālistu vadītas debates ar partiju vai partiju apvienību pārstāvjiem tika lemts rīkot ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, jo LTV satura veidotāju komandā darbojas un mazākumtautību mērķauditoriju ļoti efektīvi uzrunā "RUS.LSM" redakcija, kas iepriekšējās vēlēšanās nodrošinājusi plašu saturu, tai skaitā debates ar deputāta amata kandidātiem.
Viņa atzīst, ka, plānojot saturu, neparedzējām, kādas reakcijas pirms šīm EP vēlēšanām raisīs aicinājums deputāta amata kandidātiem piedalīties debatēs, kuru pamatvaloda ir krievu.
Apzinoties, ka LTV satura veidotāji rīkojušies pēc labākās sirdsapziņas un vēloties aizstāvēt savu redakcionālo patstāvību un neatkarību, uz valsts iestāžu un politiķu publiskajiem paziņojumiem LTV reaģēja stingri. Tomēr LTV ir ieklausījusies sabiedrības grupu paustajos viedokļos un ekspertu argumentos, vēlreiz iekšējās diskusijās izvērtējusi situāciju un debašu rīkošanas praktiskos aspektus, un lēmusi, ka debates ar EP deputāta amata kandidātiem krievu valodā jāatceļ.
Vienlaikus viņas pašas nostāja nav mainījusies - sabiedriskais medijs nav un nedrīkst būt instruments politisko spēku vai amatpersonu mērķu sasniegšanai.
Lai nodrošinātu būtisko sabiedriskā medija uzdevumu mazākumtautību auditorijai daudzveidīgi atspoguļot EP vēlēšanas, LTV vērtēs iespējas debašu vietā piedāvāt citus satura formātus. Platformā "RUS.LSM" pieejamas aktuālās ziņas, tai skaitā vēlēšanu dienā plānoti ziņu speciālizlaidumi, savukārt pēc vēlēšanām raidījumā "TČK" notiks diskusija. Vēlēšanu sadaļā pieejama "Kandidātu šķirotava" - interaktīvs rīks, kas vēlētājiem ļauj izvērtēt partiju vai partiju apvienību piedāvājumu un noteikt sev piemērotāko.
Vienlaikus LTV vērš uzmanību, ka iesniegtie priekšlikumi veikt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, vēloties noteikt, ka priekšvēlēšanu debates ir priekšvēlēšanu aģitācija, apdraud medija iespējas veidot saturu debašu formātā. LTV žurnālisti nepiedalās un nekad nepiedalīsies priekšvēlēšanu aģitācijā, līdz ar to likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā medijs lems par pilnīgu atteikšanos no priekšvēlēšanu debašu rīkošanas, kas savukārt nozīmē, ka LTV vairs nevarēs iedzīvotājiem piedāvāt iespēju žurnālista vadītās debatēs dzirdēt deputāta amata kandidātu atbildes uz vēlētājiem būtiskiem jautājumiem.
Kā vēstīts, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri rīkot sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrita, ka mazākumtautību multimediju platformas "rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.