"Ja referenduma rezultāts nebūs pārliecinošs, tad Saskaņas centrs būs pirmais, kas aizmirsīs par to, ka tas nemaz nav par valodu, bet par protestu, un pirmais, kas to interpretēs kā nopietnu atbalstu krievu valodai," uzskata valdības vadītājs.
SC līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs referendumā atbalstīs Satversmes grozījumus, taču vienlaicīgi viņš uzsver, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai. Viņam esot svarīgi parādīt, "cik daudz ir cilvēku, kas nav apmierināti ar pašreizējo etniski nacionālo politiku".
Apvienībā SC nav vienotas nostājas šajā jautājumā. Daļa SC pārstāvju referendumā nepiedalīsies. "Ja es nepiedalīšos referendumā, man būs vieglāk atrast kopīgu valodu," tā piektdienas rītā LNT izteicās SC Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.
Premjers intervijās dienu pirms referenduma tomēr atzīst, ka secinājumi no referenduma būs jāizdara. Viens no šādiem jautājumiem ir integrācijas un naturalizācijas politika.
"Nedomāju, ka 19.februāra rīts būs ar daudz atšķirīgāks nekā citi rīti. Cits jautājums, ka pie tiem valdības darbiem, ko veicam, pie stabilas ekonomiskās attīstības nodrošināšanas, gan pie demogrāfiskās situācijas risināšanas, protams, būs darba kārtībā jautājums arī par sabiedrības saliedētību," apliecināja Dombrovskis.
Sestdien, 18.februārī, Latvijā notiek referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso 771 350 pilsoņiem.