Uzrunājot deputātus, valdības vadītājs teica, ka katra gada budžets ir unikāls un neatkārtojams, taču nākamā gada valsts budžets uzskatāms par vēsturisku. Pirmkārt, šis būs pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Otrkārt, no nākamā gada sākas jauns septiņu gadu posms Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apguvē.
Treškārt, šis ir pirmais budžets, ieviešot vidējā plānošanas termiņa saimniekošana 2014.-2016. gadam. Turklāt 2014.gada valsts budžets ir pirmais, kas veidots, ievērojot fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus.
Dombrovskis atzina, ka budžeta veidošanas laikā bijis jūtams, ka ministrijas un iestādes budžetu uzskata par "Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maisu", un šīs ambiciozās prasības nācies krietni ierobežot. Tas radījis bažas, atbildīgās iestādes un politiķi zaudē piesardzību un vēlas pārāk straujus tēriņus.
Premjers cer, ka šis budžets kalpos par piemēru arī turpmākajos gados, ievērojot prātīgas, ilgtermiņa saimniekošanas principus nevis populistiskas prasības un tēriņus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 latu), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati) apjomā. Budžetā iestrādātas vairākas iniciatīvas, ko pozitīvi novērtēs visa sabiedrība – tiks samazināti nodokļi, palielināta minimālās alga, indeksētas pensijas, lielāki atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem un citas, teica premjers.
Koalīcijā ietilpstošā Reformu partija (RP) savukārt norādījusi, ka budžetu atbalstīs, jo budžetā iestrādātas septiņas RP prioritātes. RP deputāts Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka budžeta sarunās panākts darba spēka nodokļu samazinājums, samazinot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem; atbalsts ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem un atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem no 80 līdz 116 latiem, kā arī brīvpusdienu nodrošināšana skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Tāpat no nākamā gada paredzēta skolēnu mācību grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem; sociālo garantiju nodrošināšana policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem, nosakot piemaksas par virsstundu darbu un atvaļinājuma kompensācijas, kas tika viņiem atņemtas ekonomiskās krīzes sākumā.
Nākamā gada budžetā paredzēts atbalsts reģioniem, paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam; ostu maksājums budžetā – beidzot tiks ieviests paritātes princips, ka maksājumus no ostām par valsts un pašvaldību infrastruktūras izmantošanu turpmāk saņems ne tikai pašvaldības, bet arī valsts, tāpat arī apturēts subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem, kas ļaus pasargāt Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības no strauja un neprognozējama elektrības cenu kāpuma, no nākamā gada 1.aprīļa kompensējot OIK izmaksas virs 1,89 sant./kWh līmeņa, norādīja RP deputāts.
Saeima budžeta projektu ceturtdien skata pirmajā lasījumā. Priekšlikumus nākamā gada budžetam varēs iesniegt līdz 18.oktobrim, savukārt galīgajā lasījumā parlaments par budžetu lems 6.novembrī ārkārtas sēdē.