Kā šodien pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, koalīcijā panākta vienošanās par to, ka prakse, kad parlamentā likumprojekta skatīšanas dienā "pēkšņi uzrodas pilnīgi jauni viedokļi par to, kādām tām vajadzētu būt", nav akceptējama.
Ašeradens uzsvēra, ka valdošās partijas vienojās veidot darba grupu, kuras uzdevums būs meklēt risinājumus situācijai, kas radusies saistībā ar neatbalstītajiem grozījumiem Augstskolu likumā. "Ceru, ka iztiksim bez koalīcijas līguma pārkāpšanas izskatīšanas," piebilda Ašeradens.
Līdzīgu cerību pauda arī Kučinskis. "Arī ceru, ka te netiks meklēts kāds pārkāpums - politiska konteksta te nav nekāda," sacīja premjerministrs.
Viņš skaidroja, ka Augstskolu likuma grozījumi nav tikuši pieņemti valdībā - tie tika atbalstīti atbildīgajā Saeimas komisijā pirms izskatīšanas otrajā lasījumā. Tāpēc deputāti, kas nestrādā šajā komisijā, par tajā notikušajām debatēm ne vienmēr ir informēti, piebilda politiķis.
"Tas bija parlamentārās demokrātijas paraugs un nekādas politikas," norādīja Kučinskis.
Tāpēc patlaban paredzēts, ka plenārsēdē iebildumus likumprojektam izteikušais Saeimas Finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS), priekšlikumus virzījušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kura minētos priekšlikumus akceptēja, vadītājs Aldis Adamovičs (V) tiksies, lai lemtu, kā šo jautājumu varētu virzīt tālāk.
"Jebkurā gadījumā tas nebija koalīcijas pārkāpums. Vēlreiz saku - tas nebija arī valdības virzīts - tas bija IZM virzīts uz otro lasījumu. Bet es pieņemu, ka tiem bija pietiekošs pamats, ar ko šonedēļ arī jātiek skaidrībā," apgalvoja valdības vadītājs.
Ašeradens atkārtoti uzsvēra, ka tā nav labā prakse, kad otrā lasījuma laikā likums kļūst haotisks.
Kā ziņots, ZZS pārsvarā balsojot pret vai atturoties, Saeima otrajā lasījumā noraidīja iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp paredzēja pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM pārstāve Dace Jansone, vairumam augstskolu iepriekš iegūtās akreditācijas termiņš noslēgsies 2019.gada vidū, kas nozīmē, ka vienā brīdī vienlaikus būs nepieciešams akreditēt ļoti daudzas augstākās izglītības iestādes. IZM bija solījusi piedāvāt risinājumus akreditācijas grafika izlīdzināšanai. Pērn novembrī IZM piedāvāja atteikties no studiju virzienu akreditācijas, to aizvietojot ar studiju programmu akreditāciju. Otrais priekšlikums bija sākt ciklisku institucionālo akreditāciju.
Ņemot vērā, ka sākotnēji priekšlikums nozarē radīja lielu izbrīnu un neizpratni, optimālā varianta meklējumi ilguši aptuveni pus gadu, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā otrajam lasījumam atbalstot 11 priekšlikumus, kas paredzēja gan programmu akreditāciju un ciklisku institucionālo akreditāciju un tās kritērijus, gan arī virkni citu priekšlikumu, kuru mērķis IZM ieskatā bija pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.
Saeimai izskatot priekšlikumus Augstskolu likuma grozījumiem, no 11 piedāvājumiem atbalstīti tikai divi, pārējos attiecīgi noraidot. Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz noteikt ciklisku institucionālo akreditāciju, taču vienlaikus neatbalstītie priekšlikumi faktiski saglabā esošo studiju virzienu akreditāciju.
IZM iepriekš pauda, ka, neatbalstot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iepriekš atbalstītos priekšlikumus, Saeimas deputāti Augstskolu likumā iebalsojuši haosu. Ministrijā pauda neizpratni par notikušo balsojumu, uzsverot, ka visa nozare pus gada garumā strādājusi pie optimāla risinājuma, pie kā nonākts pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā un komisijai to atbalstot.
Jūrmalā ZZS un Saskaņa ir saskaņā