Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. "Skaidrs, ka problēma ir un tā ir jārisina. Bet, ja to mēģina risināt, vairākkārt paaugstinot algas, tas nav tas labākais risinājums, un, kā redzam, sabiedrība to ne sevišķi labi izprot," norādīja valdības vadītājs.
Viņš piebilda, ka tehniski tas varētu attiekties arī uz Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, tāpēc viņš lūdza ņemt vērā arī Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pieredzi.
Kā ziņots, valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības Latvijas Dzelzceļš un Latvenergo.
Sākot ar šo gadu, ievērojami pieaudzis AS Latvijas Dzelzceļš vadības atalgojums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurš līdz šim saņēma aptuveni 2600 latus mēnesī, apstiprināts atalgojums 8500 lati - arī par prezidenta pienākumu pildīšanu. Trim valdes locekļiem - Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam -, kuriem valdē alga ir ap 2400 latiem, apstiprināts atalgojums par viceprezidenta pienākumiem - 6800 lati mēnesī.
Savukārt Latvenergo izpilddirektoriem alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram - 6000 latu. Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, uzņēmumā ir jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru lēmuma ir slēgti jauni līgumi.