Brēmanis kļuvis par uzņēmēju, kas grib veicināt arābu investīcijas Latvijā, un bildes no vakariņām ar prezidentu izmanto savas jaunās firmas popularizēšanai. Atbildību par to, ka Valsts prezidenta institūcija tika izmantota dažu uzņēmēju spalvu spodrināšanai, uzņemties īsti negrib neviens.
Prezidents un viņu pavadošā amatpersonu un uzņēmēju delegācija otrdienas vakarā atgriezās no vizītes AAE. Taču vizītes oficiālos pasākumus aizēnoja skandāls par Vējoņa vakariņām. Aicinātājs bija kāds Saūda Arābijas uzņēmējs, kurš pie galda sapulcēja arī divus Šleseru ģimenes pārstāvjus un nupat mīklaini amatu atstājušu Latvijas diplomātu, kas tagad pievērsies biznesam.
Pagājušās svētdienas vakarā sociālo tīklu lietotāji Latvijā sāka aktīvi dalīties ar šādu bildi: restorānā AAE lielākās pilsētas Dubaijas slavenajā debesskrāpī Burj Al Arab pie galdiņa sēž neliela kompānija, kurā ir arī vairākas Latvijā pazīstamas personas. Starp tām arī Vējonis, kuram pie labās rokas sēž par oligarhu dēvētais bijušais politiķis, tagad uzņēmējs Ainārs Šlesers. Pie galda ir arī viņa dēls Edvards Šlesers, students un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Dienvidāzijā; Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka; un Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Goda vietā sēž vakara namatēvs – uzņēmējs Halifa al Saifs, bet viņam blakus ir pasākuma reālais organizētājs un Facebook bilžu autors. Tas ir bijušais ilggadējais ĀM darbinieks Rūdolfs Brēmanis. No viņa teiktā izriet, ka Vējonim ir izrādīts liels pagodinājums, jo esot daudzu valstu līderi, kuri ar šāda līmeņa šeihiem nemaz nedabū tikties.
Tikšanos ar šeihu, kura vadītais uzņēmums Al Saif Group interesējoties par iespējamiem investīciju projektiem Latvijā, Brēmanis Vējonim piedāvāja janvārī – laikā, kad tika aktīvi gatavota Valsts prezidenta vizīte AAE. Tobrīd Brēmanis vēl bija Latvijas vēstniecības AAE pagaidu pilnvarotais lietvedis. Taču janvāra beigās, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar ĀM, valsts civildienesta attiecības ar Brēmani izbeidzās. Jau februāra sākumā viņš Rīgā nodibināja SIA, kuras nosaukumu tagad piesauca abās kopbildēs ar prezidentu, šeihu un Šleseru.
Lai gan Brēmanis uzskata, ka ir privātpersona un tā drīkst rīkoties, viņa bijušais priekšnieks un slaveno vakariņu dalībnieks Pildegovičs to vērtē kritiski: “Manuprāt, šī ir tāda negaumīga, bezgaumīga pašreklāma, un gribētos redzēt vispirms darba rezultātus un pēc tam reklāmas akcijas.”
Pildegovičs apgalvo, ka šeiha al Saifa uzaicinājums prezidentam bijis spontāns – jau vizītes laikā, tāpēc informāciju par uzņēmēju viņš ar dažiem līdzi esošajiem ĀM darbiniekiem pārbaudījis internetā – proti, apskatīja Al Saif Group mājaslapu un pameklēja par to ziņas. Kāpēc ziņas par ielūgumu ne no Brēmaņa, ne no prezidenta nenonāca ministrijā jau janvārī, Pildegovičs nezinot.
Savukārt Brēmanis Facebook vēstulē apgalvo, ka uzaicinājumu prezidentam nodevis vēl kā diplomāts, ne šeiha pārstāvis: “Šāda tipa vakariņas arābiem ir populārs formāts, tāpēc arī šis konkrētais šeihs vēlējās tādas sarīkot un uzaicināja uz tām viesus, tajā skaitā arī mani. Šeihs vēlējās tikties, jo gribēja saņemt no Prezidenta redzējumu par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, stiprajām pusēm un notikumiem mūsu reģionā, ko Prezidents arī lieliski izdarīja. Ar Aināru Šleseru šeihs jau bija ticies iepriekš un uzaicināja arī piedalīties. Viņu abu atvases studē Londonā, tāpēc Šlesera kungs uz vakariņām paņēma līdzi arī savu dēlu Edvardu.”
Uz jautājumu, vai viņa februārī nodibinātais uzņēmums sadarbojas ar Šlesera kompāniju, Brēmanis atbild izvairīgi: “Šobrīd tiek veidota spēcīgu un spējīgu uzņēmēju bāze, kuriem interesē Tuvo Austrumu reģions vai otrādāk. Biznesa komercnoslēpumu konfidencialitātes ietvaros ir jāsaglabā profesionalitāte un sīkāk tos komentēt nav iespējams.”
Viesi no Latvijas ir bijuši tik ļoti konfidenciāli, ka par tiem neesot zinājis arī Vējonis. de facto šonedēļ izdevās iegūt ļoti īsu prezidenta skaidrojumu par vakariņās runāto un par Brēmaņa lomu: “Šo vakariņu organizētājs bija viņš, jo to cilvēku [al Saifu] es nepazīstu. Tā kā viņš viņu pazīst, un līdz ar to tas arī notika.”
Vaicāts, vai konsultējās ar padomniekiem par to, vai doties uz tikšanos, kuras dalībnieku sastāvu viņš nezinot, prezidents norādīja, ka “tās ir vakariņas, un es eju uz vakariņām jebkuras vizītes laikā.” Viņš arī atkārtoti apgalvoja iepriekš caur preses padomnieku pausto, ka neesot zinājis par Šlesera dalību: “Nu es piedalījos viens pats, un to, kas ir uzaicinātie viesi, tas nav mans jautājums.”
Lai gan uzņēmēja al Saifa uzaicinājums nācis ar piebildi, ka viņu interesē iespējamās investīcijas Latvijā, Vējonis apgalvo, ka nekādus projektus vairāk nekā trīs stundas ilgo vakariņu laikā neesot pārrunājis: “Mans uzdevums vienmēr ārvalstu vizītēs ir parādīt Latviju kā atraktīvu uzņēmējdarbībai un investīcijām, un tas katru reizi ārvalstu vizīšu laikā tiek darīts. Nerunājot par konkrētām nozarēm, bet runājot par Latviju kā investīcijām draudzīgu valsti.”
Nākamajā dienā pēc vakariņām Brēmanis šeihu al Saifu atveda arī uz Latvijas vēstniecības AAE rīkoto pieņemšanu iepazīstināt ar citām Latvijas amatpersonām. Viņš apgalvo, ka šeihs, piemēram, apsolījis zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) "mēģināt palīdzēt veicināt" Latvijas pārtikas produktu potenciālo noietu Saūda Arābijā. Dūklavs gan norāda, ka saruna bijusi ļoti īsa: “Ļoti vienkārši par šeihu – vakariņās satikāmies bišķi īsāku brīdi nekā mēs ar jums runājamies, kur viņš teica, ka ir liels uzņēmējs visā pasaulē, Amerikā un visur kur citur, un ka viņš plāno maija mēnesī apciemot Latviju. Es viņu uzaicināju, ja viņš ir tik liels pārtikas produktu tirgotājs, lai viņš atnāk ciemos pie manis. (...) Man liekas, ka viņš ir, man grūti teikt, vai trešais vai ceturtais, vai kurš šeihs, kas apsola atbraukt ciemos. Līdz šim neviens nav atbraucis, bet es ceru, ka maijā viņš atbrauks.”
Abi Šleseri, lai gan skaitījās delegācijā, ne turp, ne atpakaļ ar prezidentu nelidoja. Tāpēc vairāki delegācijas pārstāvji atzīst – Šlesera bilde ar prezidentu un šeihu viņiem bija pārsteigums. Tikšanās organizatoru mērķis, visticamāk, nebija vēlme no prezidenta uzzināt kaut ko par Latviju, domā delegācijas dalībnieks, deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība): "Pirmā persona valstī sēž tur – tas nozīmē, ka šie partneri ir uzticami partneri. Man liekas, ka prezidenta atrašanās tur, tās vakariņas deva nopietnu uzticības kredītu."
Uzzināt Al Saif Group plānus de facto neizdevās, jo uz mājaslapā norādīto adresi nosūtītais e-pasts atnāca atpakaļ ar paziņojumu, ka adresāts nav sasniedzams. Uz lūgumu sniegt komentārus neatsaucās arī ne Šlesers, kurš oficiālajā uzņēmēju delegācijā piedalījās kā SIA Multi Capital Holdings valdes loceklis, ne viņa kolēģis Kaspars Tinkuss. Uzņēmums, kurš pastarpināti pieder Šlesera un Andra Šķēles ģimenes locekļiem, nesen ir kļuvis par Rīgas tirdzniecības ostas īpašnieku.
Pat ja izdotos noticēt prezidentam, ka pārējie šeiha rīkoto vakariņu viesi viņam bijis noslēpums, tas rada jaunus jautājumus. Piemēram, cik profesionāli strādā prezidenta drošības dienests un padomnieki, kas pieļāvuši valsts galvas nonākšanu skandalozā situācijā. Arī par Ārlietu ministrijas spēju kontrolēt savus diplomātus, kas, kā pierāda šis gadījums, no Latvijas interešu pārstāvjiem var pārvērsties ārvalstu biznesmeņu lobētājos bez jebkāda atdzišanas perioda.
nu nu
Kārklu vācietis
UPS