"Šis jautājums tagad ir aktualizēts pirmsvēlēšanu sakarā. Ja parasti juristi strīdas par detaļām, tad šoreiz vadošo juristu viedokļi ir visnotaļ pretēji. Protams, šie jautājumi ir diskutējami, darbs nav vienkāršs," pauda Bērziņš.
Viņš uzsvēra - nav tā, ka Latvijā obligāti vajadzētu pārrakstīt Satversmi un papildināt to ar preambulu. Taču prezidents atbalsta risinājumu, kāds iekļauts Igaunijas konstitūcijas preambulā.
Savukārt Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzinis, ka "ar preambulu nevar iemācīt cilvēkiem lojalitāti pret valsti, ja šodien šos pašus cilvēkus neietekmē Satversmes pamati". Viņaprāt, ņemot vērā zemo atbalstu politiķiem, jautājums par Satversmes preambulu būtu jālemj referendumā.
"Es pat teiktu, ka šāds dokuments šodien būtu jāpieņem referenduma ceļā, ņemot vērā, ka sabiedrības uzticības līmenis politiķiem nav augsts. Ja šādā situācijā politiķi pieņems vienagla kādu dokumentu, cilvēki to uztvers kā uzspiestu likumu, kā formalitāti. Ja šāds dokuments tiktu pieņemts referenduma kārtībā, mēs varētu teikt, ka tā ir mūsu tautas vērtība, un tāpēc mēs to cienām, piešķirot tam konstitucionālo rāmi," norāda Kūtris.
Viņs arī piebilst - no juridiskā viedokļa sarežģīti ir tas, ka preambula sevī ietver skaidrojumus, kas ir pretrunā ar Satversmes pamatiem.
Igaunija savu Satversmes preambulu pieņēma 2007.gadā. Tajā teikts, ka "Igaunijas valsts ir izveidota, balstoties uz Igaunijas tautas neapstrīdamām tiesībām uz pašnoteikšanos", un Igaunijas valsts mērķis "ir garantēt Igaunijas nācijas, valodas un kultūras saglabāšanos caur gadsimtiem".
Jau vēstīts, ka Latvijā nesen sākušās vētrainas diskusijas par Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita rosināto un arī piedāvāto Satversmes preambulas projektu, kas atzīts ne tikai par juridisku, bet galvenokārt politisku jautājumu. Piemēram, dzejniece Māra Zālīte to nosaukusi par Latvijas valsts un sabiedrības vērtību auditu.