“Valsts prezidents iestājas par valsts ģerboni kā Latvijas simbolu un iebilst pret ģerboņa aizvietošanu ar dažādiem iestāžu logotipiem,” portālam Diena.lv sacīja prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Pašlaik spēkā esošajā likuma redakcijā nav sistēmiskas pieejas valsts ģerboņa lietošanas nosacījumu izklāstā. Valsts Heraldikas komisija bieži saņem jautājumus par to, vai un kādu ģerboni kur drīkst lietot. Tāpēc piedāvāts veikt grozījumus, lai sistematizētu un precizētu valsts ģerboņa lietošanas nosacījumus un minētu svarīgākos ģerboņa lietošanas gadījumus, teikts komisijai iesniegtajā dokumentā.
Izvērtējot likuma Par Latvijas valsts ģerboni 5. un 6.pantā noteikto sadalījumu, secināms, ka netiek ievērots skaidrs un nepārprotams nošķiršanas kritērijs. Piemēram, ministrijas valsts sekretāra vietnieks dokumenta veidlapas rekvizītu zonā var lietot lielo valsts ģerboni, bet Valsts kancelejas direktors vai Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs to nedrīkst. Savukārt Latvijas Banka drīkst lietot lielo valsts ģerboni, bet Centrālā vēlēšanu komisija vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija – nedrīkst, teikts komisijai iesniegtajā tekstā.
Tāpat tajā uzsvērts, ka valsts pārvaldes iestādēm, pārstāvot Latvijas Republiku, ir jābūt vienotām savā vizuālajā identitātē. Tas nozīmē – savai atpazīstamībai vai reprezentācijai valsts pārvaldes iestādes neizmanto nekādus citus grafiskos simbolus, kā tikai un vienīgi valsts ģerboni, jo tās savā kopumā ir valsts varas īstenotājas un sabiedrības interešu pārstāvētājas. Katra valsts iestāde ir daļa no valsts varas kā vienota veseluma.
Personai, kura vēršas institūcijā, kas savā vizuālajā identitātē izmanto logotipu, var rasties maldīgs priekšstats, vai tā ir valsts institūcija vai komersants. Vienota vizuālā identitāte un grafiskais standarts (šajā gadījumā – valsts ģerbonis) nepārprotami informē sabiedrību par konkrētās institūcijas piederību valsts pārvaldei, dod pārliecību par informācijas avotu un funkcijām.
Nepārprotama un skaidra komunikācija ar sabiedrību un informētība par valstisku funkciju veikšanu ir viens no būtiskākajiem iemesliem vienotas vizuālās sistēmas ieviešanas nepieciešamībai, kas nav samērojama ar atsevišķu valsts institūciju vēlmi pašapliecināties ar emblēmām u.c. grafisko simboliku, teikts priekšlikumu tekstā.