Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda padomes turpmāko darbu, sastāvu un iespējamos uzlabojumus tajā, norādot, ka būtu vēlams līdzsvarot pieredzi šajā jomā ar jaunu skatījumu, nākotnē papildinot padomes sastāvu. Vējonis, aicinot Alijevu arī turpmāk vadīt padomi, norādīja uz virzieniem, kur redz padomes darbības intensitātes palielināšanos, īpaši izceļot sabiedrības saliedēšanu ar dažādo tautību viedokļu līderu palīdzību.
Vējonis arī uzsvēra padomes lomu darbā pie informatīvās telpas sakārtošanas, aicinot aktīvi nākt ar saviem priekšlikumiem, kā arī izteica aicinājumu padomes darbu vērst arī uz jautājumiem, kas līdz šim nav bijuši tās redzeslokā, norādot, ka konkrētiem un precīziem piedāvājumiem var panākt labākos risinājumus. "Esmu ieinteresēts, lai padome aktīvi strādātu, risinot Latvijai kā valstij, ko veido dažādas tautības, būtiskus jautājumus," pauda prezidents.
Abas puses sarunā apsprieda arī padomes sadarbību ar dažādajām ministrijām, īpaši Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Alijevs izcēla bilingvālās mācību prakses nozīmi skolās, kas paplašina jauniešu redzesloku un prasmes apgūt jaunas lietas. Tāpat viņš kā problēmu izcēla mācību grāmatu tulkošanu no svešvalodām dažādo priekšmetu apgūšanai skolās, nevis attiecīgo latviešu valodā rakstīto grāmatu izmantošanu.
Eksāmenu rezultāti esot skaidrs apliecinājums, ka šāda metode ir neproduktīva, tādēļ padome turpinās popularizēt šāda veida mācību darbu organizēšanu.
Jau vēstīts, ka bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš 2011.gada 22.augustā atjaunoja Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību ar mērķi sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā.
Mazākumtautību konsultatīvās padomes funkciju lokā ietilpst dialoga veicināšana mazākumtautību interešu jomā starp politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, Valsts prezidenta informēšana par mazākumtautību, to nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu darbības aktualitātēm un problēmām.
Pēc Valsts prezidenta lūguma padome arī sniedz atzinumus par aktuāliem mazākumtautību jautājumiem, vērtē un izsaka viedokli par mazākumtautību kultūrnacionālās autonomijas pamatprincipiem normatīvajos aktos un izskata indivīdu, nevalstisko organizāciju un valsts institūciju priekšlikumus mazākumtautību jomā. Tāpat padomes uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus mazākumtautību kultūrautonomijas attīstībai un mazākumtautību integrācijai Latvijas sabiedrībā un nodrošināt publisko saikni ar sabiedrību, medijiem un citām procesā iesaistītajām pusēm.