Valsts prezidents norādīja, ka tās ir rekomendācijas, kurās vajadzētu ieklausīties un izanalizēt, bet lēmumus valstī pieņem Saeima un valdība atbilstoši daudz un dažādiem aspektiem. Rinkēvičs apliecināja gatavību diskutēt par OECD idejām, taču rekomendācijām nav obligātuma raksturs.
Viņš akcentēja, ka vairāk nekā divus gadus norit Krievijas karš pret Ukrainu. Latvijas valdība kā būtiskas prioritātes ir identificējusi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu.
Prezidents pieminēja pagājušajā nedēļā notikušo Rēzeknes apmeklējumu, kur Rinkēvičs tikās ar austrumu pierobežas pašvaldību vadītājiem, kā arī notika Valsts prezidenta militārās padomes sēde. "Ir konkrēti paveicamie darbi, lai stiprinātu valsts austrumu robežas militāro infrastruktūru. Ir vajadzīgas daudzas lietas aizsardzībai. Esmu daudzkārt teicis un varu atkārtot - mēs nedrīkstam šobrīd taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina. Manuprāt, arī Eiropas Savienības (ES) normatīviem, kas attiecas uz budžeta deficītiem, vismaz attiecībā uz aizsardzību jābūt absolūtam izņēmumam," sacīja Rinkēvičs.
Valsts prezidents atzīmēja, ka mēs nevaram ES ar bažām skatīties, kādi procesi notiek, piemēram, ASV un neinvestēt Eiropas, tostarp arī Latvijas aizsardzībā. Viņš pauda nostāju, ka budžeta deficīta samazināšana un taupīšana uz aizsardzības rēķina nav iespējama.
"Ja runājam par Latvijas konkurētspēju, investīcijas izglītībā, zinātnē ir būtiskas. Premjere mani informēja, cik grūti ir salāgot visas šīs dažādās vajadzības. Valdībai nav vienkārša situācija. Jā, mēs varam diskutēt par OECD ziņojumu, ir daudz prasību, bet, manuprāt, mums nav jākļūst par kritēriju vergiem kritēriju dēļ," teica Valsts prezidents.
Viņš piebilda, ka ir skaidri izpildāmie darbi, kas prasīs papildus finansējumu. Valsts prezidents norādīja, ka tas nākotnē var prasīt, iespējams, ne pārāk konvenciālus lēmumus. Rinkēviča ieskatā, jebkurš padoms ir jāizlasa, jāieklausās, bet OECD rekomendācijas nav obligāti izpildāmas.
Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvijai kā OECD dalībvalstij ir priekšrocība saņemt rekomendācijas, padomus, dažāda veida analītiskos datus, no kuriem var pasmelties idejas. Viņas ieskatā, rekomendācijas bieži vien noder kā karogs vai lampa, kas palīdz iet pa to ceļu, pa kuru mēs vēlamies iet.
Siliņa klāstīja, ka valdībai jāizvērtē visi riski, jo ne visas OECD dalībvalstis ir līdzīgā situācijā, kāda patlaban ir Baltijas valstīs. Viņa aicināja paturēt prātā ģeopolitisko kontekstu un valdības prioritāti - drošību. Premjere pauda nostāju, ka katram iedzīvotājam ir svarīgi, lai valstī varētu justies droši, ja runā par militāru apdraudējumu.
Viņa apliecināja, ka valdība vērtē ārējos draudus, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Premjeres ieskatā, jautājumi par kopējo labklājību un ekonomisko attīstību, tāpēc jāiepazīstas ar OECD rekomendācijām šajā jomā. Siliņa teica, ka administratīvā sloga mazināšana ir pārrunāta, tiekoties gan ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
"Ceru, ka drīzumā būs arī taustāmi rezultāti. Piemēram, LTRK ieteikums bija samazināt dienu skaitu, komunicējot ar valsts pārvaldi. Esmu aicinājusi sagatavot likumprojektu, kas paredzēs, ka uz iesniegumiem būs jāatbild nevis trīsdesmit dienu laikā, bet gan desmit. Privātais sektors priecājas arī par šādām idejām, kas varētu paātrināt procesus. OECD rekomendācijas mēs noteikti vērtēsim. Tā ir laba lieta, tā ir mūsu priekšrocība, esot šo valstu grupā, kas dalās pieredzē un mācās viena no otras, taču tas noteikti nav nekas obligāts," uzsvēra Siliņa.
LETA jau rakstīja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) piektdien, 26.aprīlī, organizēs diskusiju, lai apspriestu OECD 2024.gada Ekonomikas pārskata par Latviju rezultātus.
Kā aģentūru LETA informēja LBAS pārstāvji, saskaņā ar OECD pārskatu galvenie priekšnosacījumi dzīves līmeņa paaugstināšanai Latvijā ir kredītu pieejamības uzlabošana, uzņēmējdarbības dinamisma un inovāciju veicināšana, kā arī kvalificēta darbaspēka nodrošināšana. Diskusijā būs iespēja apmainīties ar viedokļiem par OECD secinājumiem un ieteikumiem, tajā skaitā, par darbaspēka izmaksu un citu faktoru lomu Latvijas uzņēmumu konkurētspējā.