Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, puses tikās, lai pārrunātu sodu politikas, aizsardzību pret vardarbību, Satversmes tiesas spriedumu izpildes jautājumus, kā arī sadarbību ar Tieslietu padomi un iecerēto Tieslietu akadēmijas izveidē.
Sarunā Valsts prezidents aktualizēja jautājumu par pašreizējo sodu politiku Latvijā, jo īpaši lietās, kas skar valsts drošību.
Prezidents norādīja, ka Tieslietu ministrijai (TM) ir īpaša loma demokrātiskas, tiesiskas valsts aizsardzībā un stiprināšanā un cilvēktiesību aizsardzības augstākā standarta nodrošināšanā. Tāpat TM ir nozīmīga loma Latvijas tiesu darba nodrošināšanā, ņemot vērā, ka patlaban TM atbild par zemāko instanču tiesu budžetu.
Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka nesen ir spēkā stājušies TM izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, tādējādi stiprinot aizsardzību personām, kuras cietušas no vardarbības.
Sarunā Valsts prezidents atsaucās uz savu neseno darba vizīti Krāslavas novadā 21.jūlijā. Vizītes laikā Krāslavas novada pašvaldības pārstāvji vērsa prezidenta uzmanību uz to, ka Valsts zemes dienestā kavējas būvju kadastrālā uzmērīšana un kadastra datu reģistrācija, dažos gadījumos tas prasījis aptuveni sešus mēnešus.
Bez šo darbību veikšanas pasūtītājs nevar uzbūvēto objektu nodot ekspluatācijā, arī tad, ja objektu nodošana ir saistīta ar Eiropas reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanas grafiku. Pašvaldības tādējādi nevar sākt pakalpojumus iedzīvotājiem, savukārt komersants var zaudēt investorus. Valsts prezidents aicināja tieslietu ministri pievērst šim jautājumam uzmanību, jo tam ir visciešākā saikne ar uzņēmējdarbības veicināšanu.
Tikšanās laikā Valsts prezidents interesējās par darbu likumu izstrādē, lai izpildītu Satversmes tiesas 2020.gada un 2021.gada spriedumus, kuros uzsvērts, ka no Satversmes izriet pienākums nodrošināt visu ģimeņu, tajā skaitā viendzimuma partneru ģimeņu, juridisko atzīšanu un aizsardzību.
Tāpat tika pārrunāts darbs pie Tieslietu akadēmijas izveides. Iecerēts, ka no 2025.gada 1.janvāra Tieslietu akadēmija darbosies kā vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centrs.
Valsts prezidents tika informēts par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku rīcību ieslodzītā bēgšanas laikā no Rīgas Centrālcietuma 23.jūlijā.
LETA jau rakstīja, ka no Rīgas Centrālcietuma izbēgušais un vēlāk atrastais Māris Kovaļovs patlaban atrodas Latvijas cietumu slimnīcā Olainē, kur tiek sniegta medicīniskā palīdzība.
Kā aģentūra LETA uzzināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), ieslodzītais bēgšanas laikā savainojās. IeVP norāda, ka minētā bēgšana ir ārkārtējs gadījums un IeVP sekmīgi pilda savu lomu attiecībā uz brīvības atņemšanu un soda izpildi. Tāpat esot novērsts viss, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos, turklāt šajā un citās ieslodzījuma vietās visi strādā pastiprinātas modrības un uzraudzības režīmā.
Patlaban arī nav konstatēti atbilstoši apstākļi, kas paredzētu amatpersonu atstādināšanu no amata uz dienesta pārbaudes laiku.
IeVP nevarot apstiprināt apgalvojumu, ka bēgšana notikusi pateicoties tam, ka Centrālcietumā ir nepietiekams skaits darbinieku. "Šādu apgalvojumu noteikti IeVP neapstiprina, jo ieslodzījuma vietas darbs kā tāds tiek nodrošināts," norādīja pārvaldē.
Vienlaikus pārvaldē apliecināja, ka centrālcietumā šobrīd ir vakantas 66 uzraugu amata vietas, deviņu vecāko uzraugu, 23 apsargu un divas vecāko apsargu-kinologu vietas.
Jau ziņots, ka 23.jūlijā no Rīgas Centrālcietuma izbēga par slepkavības mēģinājumu aizdomās turētais, 1993.gadā dzimušais Kovaļovs, kuru dažu stundu laikā izdevās aizturēt Sarkandaugavā. Par ieslodzītā bēgšanu ir sākts kriminālprocess, bet notikušā apstākļi tiks detalizēti skaidroti dienesta pārbaudē.