Tiek runāts, ka vēlētāji šī gada maijā gaidāmajās EP vēlēšanās varētu sagādāt pārsteigumus.Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis stāsta, ka Eiropā arvien lielāku popularitāti iemanto "dažādi labējie un kreisie populisti". Īpaši izteikti tas ir tādās smagsvara valstīs kā Lielbritānija, Francija, Nīderlande un Itālija. "Patlaban lielu sabiedrības atbalstu bauda Francijas labējās partijas Nacionālā fronte līdere Marina Lepena, ar islāma kritiku pazīstamais Nīderlandes parlamenta deputāts Gērts Vilderss, tāpat ir populāra Lielbritānijas neatkarības partija, kura ir pret ES pastāvēšanu kopumā," stāsta Viņķelis. Kaut gan vairākums parlamenta vietu tiks centriskajām partijām, tomēr to proporcionāli kļūs mazāk. "Prezidējošā valsts ir tā, kas padomes vārdā veic sarunas ar parlamentu par likumdošanu. Izskatās, ka nākamais Eiroparlaments būs diezgan pilns ar visādiem dīvaiņiem, tajā varētu būt daudz griguļu," prāto Viņķelis. Viņš bilst, ka Latvijai jāgatavojas samērā skeptiskai EP, tas būs jāpārzina smalkāk nekā tagad.
Paralēli tam Latvijai nāksies rast pareizāko pozīciju attiecībā
pret Krieviju. Prezidentūras laikā Rīgā plānots Austrumu
partnerības samits, tas notiks apmēram ap to laiku, kad Krievijā ir
plānota Eirāzijas Savienības dibināšana. "Līdz ar to Rīga var kļūt
par tādu simbolisku ģeopolitiskās sāncensības vietu," secina Viņķelis. Tāpat, iespējams, tieši šajā laikā nāksies palīdzēt
risināt jautājumu par Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas, jo
procentuāli to, kas grib atdalīties, kļūstot arvien vairāk. Pat
tad, ja referendumā vairākums nobalsos pret, Lielbritānijai nāksies
pārskatīt konstitucionālās attiecības valsts iekšienē. "Skaidrs, ka
prezidējošai valstij nav nekādas galvenās teikšanas, tomēr visi
jautājumi ir komunikatīvi. Jebkurš viedoklis, ko mēs izteiksim,
tiks uztverts saasināti, jo prezidējošā valsts runā visas ES
vārdā," norāda Viņķelis.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 19.februārī!