"Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu," laikrakstam atklājusi Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.
Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. "Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku," viņa teica.
Tomēr Latvijas Lauksaimiecības kameras priekšsēdētājs Artūrs Malta Dienas Biznesam norādīja, ka cukurfabrikas liktenis varēja būt pavisam citāds. Vēl vairāk - viņš uzsvēra, ka tā gan neesot taisnība, ka Jelgavas domei nav piedāvāts plāns rūpnīcas restrukturizācijai. Vēl pirms fabrikas nojaukšanas kameras pārstāvji profesors Elmārs Zelgalvis kopā profesoru Andri Sproģi izstrādājuši restrukturizācijas plānu, kā ražot cukuru pašu biškopības vajadzībām.
"Mēs ierosinājām izveidot kooperatīvu. Dokumenti tika iesniegti, tomēr dome mums šo rūpnīcu atteicās pārdot. Direktīvas ir direktīvas, bet šī reforma nenoteica rūpnīcas demontēt, bija runa par restrukturizāciju. Mēs bijām gatavi tās nopirkt un ražot ne tikai cukuru biškopības vajadzībām, bet arī pektīnu un latolu un nevis ārpatēriņam, bet saviem kameras biedriem. Tā nauda bija domāta nevis demontēšanai, bet pārejai uz citu ražošanu. Mēs uzrakstījām pamatojumu, mums bija savi statūti, bet Rāviņš (Jelgavas mērs Andris Rāviņš) tam pārvilka svītru," atzinis Malta. Kamera ar šādu piedāvājumu vēlāk devusies uz Liepāju, tomēr arī tur dzirdīgas ausis nav atradusi, toreizējā Liepājas cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe kameras pārstāvjus no sēdes esot izdzinusi.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija no nākamā gada oktobra atcels cukura ražošanas kvotu režīmu, tomēr nav gribētāju Latvijā atsākt tā ražošanu.
Eiropas Parlaments par ieceri atcelt cukura kvotas runāja jau labu laiku. Sākumā tika paziņots par kvotu atcelšanu 2015. gadā, tad tika nobalsots saglabāt šīs kvotas līdz 2020. gadam. Par kvotu saglabāšanu nobalsoja Vācija, Francija, Spānija, Beļģija, Polija un citas, bet pret – Lielbritānija, Dānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija. Kā jau iepriekš norādīja Dienas Bizness, tad lielākoties šo sistēmu akceptējušas valstis, kur notiek cukura ražošana lielos apjomos. Kā norādīja Zemnieku saeimas pārstāve Dzelzkalēja-Burmistre, kopumā ES reformas ietvaros Eiropā tika slēgtas tikai trīs cukurfabrikas - divas Latvijā un viena Īrijā.
Rakstus par cukura nozares apcerēšanu Latvijā lasiet otrdienas un trešdienas avīzē Dienas Bizness!
Priecātos par investoru cukura fabrikas būvniecībai
Kaut gan Jelgavas pašvaldībā norāda, ka piedāvājumu cukura nozares glābšanai nav bijis, apgalvojumam uzrodas oponenti, trešdien lasāms avīzē Dienas Bizness.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.