Politiskajā vidē par elektroenerģijas cenu kāpumu līdz ar tirgus liberalizāciju sākts diskutēt vien pēc tam, kad Latvenergo nosaucis gaidāmos paaugstinātos tarifus, kādi varētu stāties spēkā pēc tirgus liberalizācijas 1.aprīlī, trešdien žurnālistiem atzina premjeministre. Pēkšņā ieinteresētība atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu saistāma ar tuvajām Saeimas vēlēšanām, ko nenoliedz ne Saeimas deputāti, ne arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Protams, tas ir pilnīgi viennozīmīgi," viņš teica.
Straujuma gan uzsvēra, ka par vēlēšanām nedomā, bet vēloties "juridiski un ekonomiski" un saskaņā ar starptautiskajām vienošanām izprast, vai ir iespējams atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu.
"Skaidrs, ka liberalizācija, kad cenas pieaug, ir jautājums - ja nav citu spēlētāju, kāpēc vajadzīga liberalizācija? No otras puses skatoties, perspektīvā tas nozīmē elektroenerģijas neatkarību, kad tirgū ienāktu nopietni spēlētāji," sacīja premjere.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) aģentūrai LETA norādījis, ka varot atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, taču tas likšot pārkāpt starpvalstu līgumus un radīs negatīvas sekas valsts budžetā. Viņš skaidrojis, ka gaidāmais elektroenerģijas cenas pieauguma iemesls nebūšot tirgus liberalizācija, bet gan krīzes gados īstenotās politikas rezultāts, piedāvājot iedzīvotājiem starta tarifu, kas nesedz elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Pēc ministra vārdiem, tagad Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par šo krīzes gados piekopto sociālo atbalstu.
Tāpat tagad būšot jāsamaksā rēķins par Latvijā sniegto atbalstu atjaunojamajai elektroenerģijai un koģenerācijai, izteicās politiķis.
"Visi šie rēķini nāk kopā ar tā saucamo tirgus liberalizāciju," teica Dombrovskis, piebilstot, ka ir skaidrs, ka atkarības mazināšana no viena piegādātāja un elektroenerģijas avotu dažādošana maksās dārgāk.
Saeima likumumprojektu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju galīgajā lasījumā pieņēma pērn 6.novembrī, un diskusijas par šo jautājumu atsākušās pēc Latvenergo paziņojuma, ka līdz ar brīvā tirgus apstākļiem elektrības cenas par vienu kilovatstundu līdz ar tirgus atvēršanu būs no 16 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu un elektroenerģijas tarifa kāpums par 40% būs mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, kuri izmanto Dombrovska piesaukto starta tarifu par noteiktu elektroenerģijas daudzuma patēriņu ar zemākām izmaksām. Tiesa, trūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzēts no valsts budžeta nodrošināts atbalsta maksājums, tāpat Latvenergo nodrošinātu cenu kāpumu kompensējošas kartes ģimenēm ar bērniem.
Premjere atzina, ka provizoriski aprēķini par elektroenerģijas cenu izmaiņām nebija noslēpums arī iepriekš, bet "jautājums, kā kurš to kurā mirklī uztvēra".
Savukārt Valsts prezidents neredz jēgu elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanai līdz gada beigām, jo "atliekot līdz 1.janvārim, nekas netiks atrisināts".
"Es neuztveru jēgu atlikt līdz jaunajam gadam, kas būs no tā labāks, jo šis te brīvais tirgus sāks funkcionēt tikai tad, ja Latvijai būs uzlaboti savienojumi ar ziemeļu kopējo tīklu - savienojuma Lietuva ar Zviedriju un Latvija ar Igauniju," teica Bērziņš.
Savukārt elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norādījis, ka Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana no šī gada 1. aprīļa uz 2015. gada sākumu ir likumsakarīgs solis, ko nosaka līdz šim nekorektā un pretrunīgā informācija par šī procesa sagaidāmo ietekmi uz patērētājiem.
"Tomēr tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā," viņš izteicies un uzsvēris, ka jau patlaban jāpievēršas būtiskāko tirgus problēmu risināšanai, lai no šāda soļa būtu patiess labums un tas palīdzētu veidot mājsaimniecību tirgu kā vidi, kurā konkurē vairāki aktīvi tirgotāji un patērētājam ir plaša piedāvājumu izvēle ar iespējami labāko cenu.
"Pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina instrumenti, kas ļautu fiksēt izmaksas elektroenerģijas pārvadei pāri Igaunijas-Latvijas robežai. Tāpat arī nepieciešams pārskatīt mājsaimniecību tirgus darbību regulējošo likumdošanu, novēršot situāciju, ka tirgotājiem tiek uzspiests konkrēts klientu apkalpošanas modelis un funkcijas. Jau tagad redzams, ka šīs problēmas rada nozīmīgas barjeras tirgotāju interesei par dalību tirgū un savus piedāvājumus divus mēnešus pirms tirgus atvēršanas ir izteikuši vien divi tirgotāji," izteicies Enefit vadītājs.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Patlaban divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. Latvenergo arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu - 750 kWh elektroenerģijas.
Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.
Precizēta 2.rindkopa