Latvijā veselības aprūpes personāla pieejamībā ir divas galvenās problēmas – akūts vidējā medicīniskā personāla (medicīnas māsu) trūkums un ārstu nevienmērīgais ģeogrāfiskais izvietojums, kas rada situācijas, ka reģionos atsevišķi speciālisti nav pieejami.
Tāpat jāpiemin, ka ārstu trūkums, neņemot vērā vidējos rādītājus, ir ļoti izteikts dažās specialitātēs, piemēram, bērnu psihiatrijā.
Mediķi noveco
Veselības ministrijas informācija liecina, ka, pēc jaunākajiem OECD apkopotajiem starptautiskajiem rādītājiem, ārstu skaits Latvijā ir nedaudz zem Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem: Latvijā ir 3,2 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, bet ES valstīs – vidēji 3,5 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotājiem. Daudz sliktāka situācija ir māsām. Latvijā ir 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt ES valstīs – vidēji 8,4 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju.
Joprojām saglabājas ievērojama nevienlīdzība ārstu skaita (pamatdarbā strādājošie) sadalījumā. Rīgā ir nodarbināti 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā – 9%, Kurzemes reģionā – 7%, Latgales reģionā – 9%, Vidzemes reģionā – 6%, Zemgales reģionā – 7%. Jāmin, ka Latvijas Ārstu biedrība pērn saistībā ar šā gada budžetu, kurā netika piešķirts viss plānotais finansējums mediķu jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai, izplatīja protesta vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā norādīja, ka «Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība. Turklāt no Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu».
Vēl viena sāpīga problēma ir mediķu novecošana. Piemēram, pašlaik Latvijā ir 1244 ģimenes ārsti, no kuriem teju trešā daļa ir pensijas vecumā, bet pirmspensijas vecumā vēl vairāk. Vēl joprojām Latvijas laukos ir vairākas tukšas ģimenes ārstu prakses, jo vienkārši nav, kas tās aizpilda. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norāda, ka ārpus Rīgas Latvijas teritorijā pašlaik ir 14 brīvu ģimenes ārstu prakses vietu.
Personāla trūkst arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kura pārstāvji norāda, ka dienestā dažādās amatu grupās (medicīniskā darba, administratīvo un atbalsta funkciju veicēji) šobrīd ir vakantas kopumā 329 amata vietas no 3418 amata vietām. Visvairāk trūkst NMP brigāžu otro ārstniecības personu (97 ārsta palīgu vakances) un neatliekamās medicīnas ārstu (30 vakantu amata vietu) pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Dienesta Operatīvajā vadības centrā jeb ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā šobrīd ir astoņas vakances – nepieciešami gan dežūrārsti, gan dispečeri.
NMPD uzsver, ka nekonkurētspējīgā atalgojuma un darba intensitātes dēļ arī administratīvo un atbalsta funkciju nodrošināšanā veidojas personāla deficīts, ir amati, kuros ilgāku laiku neizdodas piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, piemēram, pacientu drošības jomā, medicīniskā darba kvalitātes uzraudzībā u. c. Tas var radīt riskus efektīvai dienesta procesu pārvaldībai un attīstībai. NMPD vadība ir pārliecināta, ka diemžēl jaunā mediķu atalgojuma sistēma problēmu nerisinās, jo atalgojums NMPD joprojām nebūs konkurētspējīgs ar atalgojumu citās veselības aprūpes iestādēs.
Savukārt Rēzeknes slimnīcā, lai atsevišķu profilu ārstiem neveidotos virsstundas, būtu nepieciešams ap 10 jauniem speciālistiem – traumatoloģijā, neiroloģijā, anestezioloģijā, reanimatoloģijā, ginekoloģijā, pediatrijā u. c. specialitātēs. Vidējā un jaunākā personāla nodrošinājums Rēzeknes slimnīcā ir pietiekams, tomēr papildus varētu pieņemt darbā ergoterapeitus un radiologa asistentus, un, domājot par paaudžu maiņu, māsas un māsu palīgus.
Runājot par iespējamiem problēmas risinājumiem, Rēzeknes slimnīcā stāsta, ka ļoti daudz dara pašvaldība, piemēram, piedāvā stipendijas rezidentiem, kas pēc tam strādās Rēzeknes slimnīcā, kā arī piešķir jaunajiem speciālistiem dzīvokli. Šādi rīkojas absolūtais vairākums pašvaldību, lai piesaistītu jaunos speciālistus. Jānorāda, ka tādas priekšrocības kā dzīvokļa piešķiršana nekādā gadījumā nepiedāvā Rīga, taču citviet tā ir ierasta prakse.
Jāsadarbojas ar privātajiem
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes loceklis Māris Rēvalds, taujāts par iespējamiem risinājumiem mediķu pieejamības nodrošināšanā, uzsver, ka nekas jauns nav jāizdomā – primāri tā ir sakārtota atalgojuma sistēma, kurā ārstu algas ir vienādas ar vidējo algu valstī reiz divi. Tāda ir prakse lielā daļā Rietumeiropas valstu. Savukārt, lai mediķi vēlētos doties strādāt uz laukiem, ir vajadzīgi vēl papildu finanšu stimuli, kā arī vēl aktīvāka pašvaldību iesaiste, piedāvājot gan stipendijas rezidentiem, gan dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un nodrošinot viņu bērnus ar vietām bērnudārzos.
M. Rēvalds uzsver, ka mediķu pieejamības problēmas atsevišķās jomās noteikti var risināt, privātajam sektoram sadarbojoties ar publisko un īstenojot publiskās un privātās partnerības projektus. Viņš min arī piemēru: ārstniecības iestādēs Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Kuldīgā, Jēkabpilī privātie ārstniecības pakalpojumu sniedzēji ir uzstādījuši radioloģisko un citu laboratorisko izmeklējumu iekārtas, kuras tiek izīrētas, un privātie speciālisti arī apraksta izmeklējumu rezultātus, tādējādi atslogojot pašvaldību slimnīcu speciālistus.
NVD par mediķu pieejamības nodrošināšanu, īpaši ārpus Rīgas, skaidro, ka ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiek īstenots projekts Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas, kurā atbalstu var saņemt noteiktas profesijas – ārsti speciālisti, tajā skaitā ģimenes ārsti, zobārsti, ārstu palīgi, medicīnas māsas, māsu palīgi, vecmātes, fizioterapeiti, ergoterapeiti, zobu higiēnisti, zobārsta asistenti (zobārstniecības māsa) –, kā arī pensijas vecuma ģimenes ārsti var nodot savu ģimenes ārsta praksi jaunajam speciālistam. Projekta ietvaros ārstniecības personām, kuras strādā ārpus Rīgas, tiek sniegts šāds atbalsts: kompensācija par darbu reģionos, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem; kompensācija ģimenes ārsta prakses pārņemšanai par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu.
Plānotais to ārpus Rīgas piesaistīto personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu speciālistu piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, ir 1422. Pašlaik jau vairāk nekā 40 jauno ģimenes ārstu ir izmantojuši iespēju saņemt ES fondu finanšu atbalstu, ja darba vieta ir reģionā, par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Jāmin, ka projekta īstenošanas laiks ir no 2017. gada decembra līdz 2023. gada decembrim. Pretendentu atlases periods plānots līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam. Kopējais specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais attiecināmais finansējums ir 11 960 103 eiro.
Savukārt, lai medicīnas māsas piesaistītu brīvajām darba vietām slimnīcās Rīgā, Veselības ministrija pirms gada sāka finanšu atbalsta izmaksu jaunajiem speciālistiem un māsām, kuras vēlas atgriezties profesijā. Izvirzītajiem nosacījumiem atbilda un atbalstu gada laikā ir saņēmušas 52 māsas.