Kamēr citām valsts darbinieku grupām algas atsākušas pieaugt, VPD atgriešanos pie pilnas darba slodzes Tieslietu ministrija (TM) sola tikai pēc trim gadiem, tādēļ Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība (LPDA) domā par piketu rīkošanu un gatavojas sūdzēties Satversmes tiesā (ST).
«Visur mūs tikai slavē, saka, cik mūsu darbs ir nozīmīgs, piešķir dažādus goda rakstus, bet ar to arī viss beidzas. Goda rakstu neapēdīsi,» Dienai teica kāda VPD darbiniece, kura vēlējās palikt anonīma. «Mēs sākām budžeta konsolidāciju reizē ar visiem ierēdņiem, tikai citur viss jau ir atgriezies normālā līmenī - ir algas, ir piemaksas -, bet mēs joprojām sēžam tajā bedrē. Nerunājot nemaz par visu pārējo, mums pienākas arī piemaksa par darba bīstamību, jo ikdienā strādājam ar noziedzniekiem, HIV un tuberkulozes slimniekiem. Bet tā mums ir tikai 1% no algas jeb divi, trīs lati mēnesī, kaut citos dienestos tie ir pat 25%,» viņa teica.
VPD ir dibināts 2003. gadā, kā iestāde, kas veic notiesāto uzraudzību ārpus ieslodzījuma vietām, līdz ar to VPD darbinieku «klienti» ir piespiedu darba veicēji, nosacīti notiesātie, pirmstermiņa atbrīvotie cietumnieki un dzimumnoziedznieki. 2011. gadā dienesta klientu skaits jau sasniedzis 30 000, turklāt šā skaita pieaugums paredzams arī nākotnē, jo valsts pēdējo gadu likumdošanas politika, piemēram, apjomīgā Krimināllikuma reforma, kas šobrīd tiek skatīta Saeimā, lielāku uzsvaru liek uz alternatīvajiem soda veidiem, nevis uzturēšanu cietumā.
Arī VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs neslēpj, ka valsts īstenotā politika attiecībā pret viņa iestādi reizēm šķiet dīvaina. «Man zvana dienesta Kuldīgas nodaļas vadītāja un jautā, kādēļ vietējiem VID darbiniekiem nupat izmaksātas prēmijas, kamēr mūsējie joprojām spiesti strādāt tikai 32 stundas nedēļā? Turklāt, gatavojot šā gada budžetu, Saeima veselības apdrošināšanu atstāja tiesnešiem, prokuroriem, zivju inspektoriem, bet mums nogrieza, nepaskaidrojot, kādēļ šāda attieksmes atšķirība,» viņš sūrojas.
Par veselības apdrošināšanas atņemšanu Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība (LPDA) arī gatavojas sūdzēties ST - jau nolīgta juriste, kura gatavos pieteikumu tiesai. LPDA valdes priekšsēdētāja Anita Romānova Dienai norādīja, ka Tiesībsarga birojs, kam dienesta darbinieki prasījuši viedokli par šo Saeimas soli, atzinis to par neatbilstošu Satversmes 91. pantam, kas nosaka tiesiskās vienlīdzības principu un aizliedz diskrimināciju. Tāpat arodbiedrības valde šobrīd arī plāno darbinieku piketu, kā arī aicinājusi boikotēt TM sporta spēles.
Tikmēr VPD darbiniece, kura vēlējās palikt anonīma, piebilst, ka apspriesti arī radikālāki plāni, piemēram, visiem darbiniekiem masveidā rakstīt atlūgumus un «paskatīties, ko valsts tad darīs». Tas gan nav īstenots, baidoties, ka atlūgumi varētu tikt izmantoti, lai atbrīvotos no dumpīgākajiem darbiniekiem, pārējos pierunājot tomēr prom neiet.
A. Dementjevs gan norāda, ka piketu rīkošana, viņaprāt, diezin vai kaut ko atrisinātu, un uzsvēra, ka virzība viņa padotajiem par labu jau esot sākusies: «Ir plāns, kas gan vēl būtu jāapstiprina Saeimai, ka no 2013. gada dienests pāriet atpakaļ uz 36 stundu darba nedēļu un no 2014. gada - uz 40 stundām, pakāpeniski atjaunojot mūsu funkcijas,» viņš skaidroja.
To pašu Dienai ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš atzina, ka neadekvātu atalgojumu saņem virkne viņa ministrijai pakļauto iestāžu darbinieku. Attiecībā uz VPD ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz atgriešanos pie pilnas slodzes trīs gados, un tiek meklēti risinājumi arī pārējām VPD darbinieku sūdzībām. «Trīs gadi - tas ir reālākais, kad to izdarīt. Arodbiedrībai nostāties uz «kara takas» - diez vai tas būtu tas labākais risinājums,» J. Bordāna teikto atstāstīja L. Ādamsone.
A. Romānova gan norāda, ka LDBA tas neapmierinot. «Tas, ko mēs gribam, ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana. Ja likumā bija pateikts, ka dienestam visas funkcijas tiek atjaunotas no 2013. gada, tad tas arī ir jādara. Bet tagad no TM saņemtajās atbildēs lasām, ka tas notiks pakāpeniski vēl vairākus gadus,» viņa teica.
Viedoklim, ka trīs gadi attiecībā uz šo dienestu ir pārāk ilgs laiks, pievienojas arī Providus krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga, kura norāda, ka jautājums par algām esot jārisina jau šobrīd un atlikt to nevarot. «Kaut vai tāpēc, ka IeVP vidējā alga ir lielākā nekā VPD, kamēr klientūra faktiski tā pati, turklāt VPD šobrīd jau izpilda 70% visu kriminālsodu, kamēr IeVP tikai 30%,» viņa uzsvēra. I. Kronberga arī piebilda, ka «jāizbeidz tā divkosīgā retorika, ka mūsu kriminālsodu politika virzās no brīvības atņemšanas uz alternatīvajiem soda veidiem, kuri valstij izmaksā daudz lētāk, tajā pašā laikā visu laiku mēģinot atrast naudu cietumiem, bet sodiem bez brīvības atņemšanas vairāk naudas nedodot».