Imants nebeidz kritizēt to pasauli, kurā vienīgais un augstākais «dievs» ir procents. Viņš saka, ka Korāns, aizliedzot augļošanu, pauž dziļu gudrību, jo «augļošanā ir kaut kas tāds, kas paredz beigu beigās bezcerīgu nokļūšanu augļotāju slazdā». Bet augļotāju slazdā šodien ir visa pasaule un tā ārējā izpausme ir pasaules krīze, domā I. Kalniņš.
Kāds skaidros komponista runas ar dzīves nogurumu, mākslinieka sentimentu vai vainīgā meklēšanu. Cits vispār nesaparatīs, ko sirmais politiķis tur runā par pasaules finanšu oligarhiju, jo šādas runas nav pārāk ierastas Latvijā. Nav iespējams saprast, kāpēc Imants Kalniņš aicina vienoties NA, SC un ZZS, ja nedomā kategorijās, kurās domā viņš. Šokē doma par ģeopolitiskā kursa maiņu, ja neieklausās dziļāk, jo ne par griešanos uz Krieviju ir runa. Tomēr visnesaprātīgākā ir grimšana pašapmierinātībā, vecās domāšanas shēmas, kas nemaz neprasa domāt, un tēmas, kuras ir aizliegtas.