"Diennakti strādāt varētu policijas struktūrvienības, kuras orientētas uz objektu apsardzi, piemēram, vēstniecību sargāšanu, kā arī dežūrējošā policija. Ceļu un patruļpolicija nav piemērotas tādam režīmam," skaidroja I.Ķuzis.
Arī bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, kuram pašam nācies saskarties ar diennakts strādāšanu, atbalsta šo lēmumu, piebilstot, ka tajā redz vairākus plusus: "Lielākais pluss jau būtu darbiniekiem – nostrādā 24 stundas un tad trīs dienas brīvas. Tas vairāk attiecas uz lauku policijas darbiniekiem, piemēram, Preiļu - tas būtu arī finansiāli izdevīgi – vai nu brauc uz darbu divas reizes, ja strādā 12 stundas, vai vienu reizi, ja būtu 24," skaidroja A.Rekšņa.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks gan norādīja, ka šāds lēmums varētu izraisīt pārmetumus. "Principā jau varētu, ja tas skar dežūrdaļu. Ir problēmas ar likumdošanu, jo var būt pārmetumi par 24 stundu darba režīmu – tā nevar būt, jābūt 12," piebilda A.Rekšņa. Kā mīnusus šādam darba režīmam A.Rekšņa saskata darba slodzi – diennakti cilvēkam ir grūti nostrādāt.
Arī Latvijas Apvienotās Policistu Arodbiedrības (LAPA) darbinieki atbalsta lēmumu par diennakts darbu. "Mūsu arodbiedrība mēģināja cīnīties par 24 stundu darba režīmu atsevišķās satruktūrvienībās. Ir bijuši 100 darbinieku lūgumu – gan finansiālu apstākļu dēļ, gan tāpēc, ka daudziem ir otras darbavietas. Dežuranti un apsardze mierīgi varētu strādāt 24 stundas," atklāja LAPA prezidents Agris Sūna.
"Mēs vācām iesniegumus, un galvenais iemesls, kāpēc darbinieki grib šīs 24 stundas ir tas, ka strādā Rīgā, bet dzīvo, piemēram, Aizkrauklē. Tas būtu ieguvums budžetā, jo ir ap 380 policistu ģimeņu, kas ir ar trūcīgā stāvokli un, kurām ir jāpalīdz. Ja pieiet lietai ar prātu, tad mīnusus situācijai es neredzu," sacīja A.Sūna.
Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no komentāriem atteicās,
piebilstot, ka šis ir tehniskas darbības jautājums, kam nav nekāda
sakara ar politiku: "Tas nav ministrijas līmeņa jautājums, man nav nekas
komentējams."