Valdība šā gada 26. jūlijā pagarināja Ķuža termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā līdz 2018.gada 20.septembrim, taču likums paredz piecu gadu termiņu.
Ar Ķuža darbu ir daudz neapmierināto, norādīja Nekā personīga. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vairākkārt publiski policijas darbu kritizējis. Kalnmeieru neapmierina izmeklēšanas kvalitāte. Prokurori sūdzoties, ka no daudzus policijas saņemtos kriminālprocesus nevarot virzīt uz tiesu, jo tie izmeklēti nekvalitatīvi.
Sevišķi slikti izmeklēti esot ekonomiskie noziegumi. Par to prokuratūra sūdzējusies regulāri. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arī ik pēc laika aizturēja kādu ekonomikas policistu. Tomēr struktūras priekšnieku Gati Gudermani Ķuzis amatā saglabāja un pārcēla uz Kriminālizmeklēšanas pārvaldi vien pēc prokuratūras pieprasītā audita Ekonomikas policijā. Arī no Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Gudermanim drīz vajadzēja aiziet, kad atklājās viņa saistība ar kādu KNAB izmeklētu lietu Ekonomikas policijā.
Ķuzis vienmēr nebūšanas policijā ir atzinis, tās skaidrojot ar pārāk mazu finansējumu. Ar esošajiem resursiem policijai esot grūti izmeklēt sarežģītus ekonomiskus noziegumus, piemēram, maksātnespējas shēmas.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis vēstulē Iekšlietu ministrijai (IeM), Valsts kancelejai un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai norāda, ka prokuratūrā uzsākta pārbaude par Ministru kabineta rīkojuma atbilstību IeM iestāžu dienesta gaitas likuma nosacījumiem, jo šis likums neparedz izņēmumus, kas dotu iespēju noteikt īsāku policijas šefa amata pilnvaru termiņu vai pagarināt termiņu uz īsāku laiku nekā uz pieciem gadiem.
Ja prokuratūra konstatēs, ka lēmums par Ķuža iecelšanu ir nelikumīgs, par šo jautājumu valdībai būtu jālemj vēlreiz. Nekā pesonīga apgalvoja, ka šāda iznākuma rezultātā uz Valsts policijas šefa amatu var parādīties arī citi kandidāti.
Iespēju, ka būs citi kandidāti, neizslēdza arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība), taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) nevēlētos mainīt Valsts policijas priekšnieku. Ministrs uzskata, ka Ķuža pilnvaru pagarināšana bijusi likumīga, tomēr nevarot izslēgt, ka valdībai par to varētu nākties lemt vēlreiz.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam atzinis, ka neredz vajadzību mainīt policijas šefu.