Šādu lūgumu prokurors pieteicis Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā, kuru Rīgas apgabaltiesa jau aptuveni gadu izskata aiz slēgtām durvīm. Ne pats prokurors, ne arī Vaškeviča advokāti aģentūrai LETA šo informāciju neapstiprināja, aizbildinoties ar to, ka nedrīkst izpaust slēgtā tiesas sēdē apspriesto.
Iespējams, lūgums grozīt atstādinātajam FM ierēdnim piemēroto drošības līdzekli ir saistīts ar jauno kriminālprocesu, kas sākts par Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Tāpat pastāv iespēja, ka lūgums grozīt drošības līdzekli saistīts ar apsūdzētā ilgstošo slimošanu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Vaškevičam jaunajā kriminālprocesā par iespējamo kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc advokātu iepriekš teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas Austrijā, tāpēc viņš nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes kukuļdošanas krimināllietā.
Lēmumu par to, vai apmierināt prokurora lūgumu par Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu, Rīgas apgabaltiesa vēl nav pieņēmusi. Nākamā tiesas sēde aiz slēgtām durvīm šajā lietā notiks rīt, 7.decembrī, plkst.9, tomēr nav zināms, vai jau rīt šis jautājums tiks izlemts. Kā ziņots, kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi. LETA jau ziņoja, ka šā gada vasarā KNAB sācis jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB šonedēļ izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocess par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs. Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja Vitenburgs.
Kā šonedēļ aģentūrai LETA sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.