Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.
Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.
"Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts," sacīja Aizsilniece.
Viņa pauda cerību uz konstruktīvu dialogu gan ar valdību, gan Saeimu, kamēr valsts budžeta likumprojekts tiek skatīts Saeimā, piebilstot, ka gadījumā, ja mediķiem neizdosies dialogs ar politiķiem un viņus nesadzirdēs, tad tiks rīkotas nākamās akcijas.
Viena no šādām akcijām, ko organizēs LJĀA un LMA ar LĀB atbalstu, būs Viena diena bez ārsta, lai parādītu to, kā sabiedrība jutīsies, ja vienu dienu savās darba vietās nebūs sastopami daudzi ārsti, jo tas ir tas, kas notiks, ja netiks mainīta veselības aprūpes finansēšanas politika, uzsvēra LĀB prezidente.
Gadījumā, ja 14.novembrī tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs LVSADA, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.
Kā vēstīts, Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam - atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
VVZ
real bezpredel
Aizsajūsmasaizrāvāselpa