Komisijas darba ilgums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma un varētu būt apmēram pieci gadi, skaidroja Pazdere. Šogad darbam ir atvēlēti apmēram 35 000 eiro, bet nākamajā gadā plānotais finansējums paredzēts apmēram 50 000 eiro. Naudu paredzēts tērēt juridiskā pamatojuma sagatavošanai, nepieciešamo datubāzu un metodoloģiju izveidošanai, pauda komisijas locekle un komisijas priekšsēdētājs vēstures doktors Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). Komisijas locekļi atalgojumu par darbu nesaņem.
Pazdere sacīja, ka padomju laikā Latvijas iedzīvotāji zaudējuši apmēram 10 miljonus cilvēkgadu un nepieciešams izveidot metodoloģiju, kā zaudētās cilvēkstundas pārvērst ekonomiskās vienībās. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka nepieciešams aprēķināt arī zaudējumus par cilvēku nelikumīgu iesaukšanu PSRS armijā, kas izraisīja vairāku personu sakropļošanu un nāvi. Krievijai par to ir jāuzņemas atbildība kā PSRS tiesiskajai mantiniecei.
Vaicāts, vai, ņemot vērā grūtības saņemt kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem, komisija neveic bezjēdzīgu darbu, Šnore atbildēja noraidoši, skaidrojot - ja noziedznieks neatzīst, ka ir noziedzies, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar to samierinās. Pazdere norādīja, ka aprēķini ir jāveic, lai zaudējumu apmēru uzzinātu gan Latvijas iedzīvotāji, gan starptautiskā sabiedrība.
Taujāta, vai sēdes organizēšana nav saistīta ar Šnores kandidēšanu 12.Saeimā vēlēšanās oktobra sākumā, Pazdere norādīja, ka sēdes sasaukšanas laiks noteikts, jo kļuva zināma informācija par pieejamo finansējumu. Daļu no finansējuma līdz 23.augustam bija paredzēts novirzīt konferenču organizēšanai, un līdz tam laikam nebija zināms, kāda naudas summa atliks komisijas darbam. Šnore norādīja, ka viņam kandidēšana netraucē pildīt priekšsēdētāja pienākumus.
Šodien komisijas sēdē tika sniegta atskaite par iepriekšējo darbu un par izlietotajām finansēm, informēja Šnore. Pēc darba noslēgšanas komisija juridisko pamatojumu un savus secinājumus iesniegs Saeimā, norādīja Pazdere.
Kā ziņots, komisija nodarbosies ar PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanu, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanu un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu.
Komisijā strādā 13 dažādi speciālisti no ministrijām, valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.
LETA jau ziņoja, ka 2009.gadā krīzes dēļ komisijas darbība tika apturēta. Sarunas par komisijas darbības atjaunošanu notikušas jau pagājušajā gadā.