"Progress ir bijis lēns. Rail Baltica projekts ir jāattīsta straujāk," ierasti atklāts pēc ikgadējās tikšanās ar Baltijas valstu kolēģiem bija T.H.Ilvess. Pārējie prezidenti - Andris Bērziņš un Daļa Grībauskaite - izvairījās tieši skart jūtīgās tēmas, bet tādu starp valstīm ir ne mazums, atzīst eksperti.Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds izkristalizē trīs galvenos problēmjautājumus - transportu, enerģētiku un ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Viņš atzīst, ka konkurence ļauj valstīm citai no citas neatpalikt, tomēr citreiz ar pārlieku konkurenci tiek "iešauts sev kājā". "Kas ir vienīgais kopīgais igauņiem un lietuviešiem? Vienīgais kopīgais ir latvieši," joko Sprūds, atgādinot, ka anekdotes par Baltijas valstu savstarpējām attiecībām nav rimušas pēdējos 20 gados. Vienlaikus eksperts uzsver: Baltijas valstu politiskās intereses - drošība, neatkarības neatgriezeniskums, NATO klātbūtne reģionā - ir gana līdzīgas, bet, nonākot pie ekonomikas, sākas konkurence, kas mēdz iezagties arī stratēģiskos jautājumos.Vairāk lasiet Lāsmas Grundules rakstā _Publiski netīro veļu nemazgā laikrakstā Diena _piektdien, 1.novembrī!
Publiski netīro veļu nemazgā
Vienotā dzelzceļa Rail Baltica projektam jākļūst par kopīgu Baltijas valstu artēriju, nevis trombu vai gangrēnu - šis bija vienīgais no strīdus āboliem, par kuru kopīgajā preses konferencē Bīriņu pilī publiski atļāvās runāt kāds no Baltijas valstu līderiem. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzsvēra, ka dzelzceļa savienojums jāveido atbilstoši XXI gadsimta standartiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.