Viņš sacīja, ka patlaban notiek konsultācijas ar Valsts kancelejas juristiem par efektīvāko veidu, kā virzīt izskatīšanai sagatavoto domes atlaišanas likumprojektu, taču, viņaprāt, būtu neracionāli situācijā, kad Saeima jau plāno skatīt vienu šādu likumprojektu, radīt vēl vienu tādu dokumentu.
"Manuprāt, tas būtu diezgan dumji un šādas rīcības nelietderībai piekrīt arī valsts pārvaldes juristi," sacīja Pūce, norādot, ka rīcība šajā jautājumā esot pārrunāta arī koalīcijas partneru sanāksmē.
Pēc viņa teiktā, visdrīzāk otrdien Ministru kabinets pieņems lēmumu vēstules formātā vērsties pie Saeimas atbildīgās komisijas, lūdzot jau sagatavoto likumprojektu papildināt.
"Ja valdības juristi redzēs kādu citu labāku variantu, man nav iebildumu, bet citu likumprojektu mēs negatavosim," rezumēja ministrs.
Koalīcijas partneriem nav vienota viedokļa par to, kā būtu jārīkojas saistībā ar Rīgas domes atlaišanu. Jaunās konservatīvās partijas Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans atzina, ka, viņaprāt, būtu labāk jāveido jauns likumprojekts, kurā tiktu konstatēti jaunie domes atlaišanu pamatojošie faktori. Tas deputāta ieskatā būtu nepieciešams, lai nedotu ieganstus opozīcijai rīkoties, uz laiku apturot Rīgas domes atlaišanu.
Par jauna likumprojekta izstrādi iestājas arī partiju apvienības Jaunā vienotība līderis Arvils Ašeradens. Viņaprāt, jauna likumprojekta tapšana būtu pareizāks solis esošajā situācijā.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars piekrīt Pūces pozīcijai, uzskatot, ka būtu jāpapildina jau esošais likumprojekts.
Savukārt partijas KPV LV frakcijai juridiskā tehnika šajā gadījumā neesot svarīga - viņi atbalsta domes atlaišanu.
Tikmēr lielākās opozīcijas partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs brīdināja, ka, ja koalīcija izlems virzīties ar esošo likumprojektu, tajā mainot Rīgas domes atlaišanas pamatojumu, tiks pierādīta valdības partiju īstenotā krāpniecība.
Kā ziņots, trešo reizi pēc kārtas nenodrošinot kvorumu sēdes norisei, Rīgas domes deputāti šonedēļ radīja tiesisku pamatu Saeimai lemt par domes atlaišanu. Tomēr jau pirms tam Saeimā bija likumprojekts, kas paredz Rīgas domi atlaist, ņemot vērā tās nespēju veikt vienu no tās autonomajām funkcijām - sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Rīgas dome nepiekrīt tai izvirzītajiem pārmetumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinās papildināt Saeimā jau konceptuāli atbalstīto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu saistībā ar kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas, šodien žurnālistiem pastāstīja Pūce.
VARAM attiecīgo priekšlikumu šodien iesniegs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Pūce norādīja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām VARAM vairs nevar virzīt savus priekšlikumus, taču par attiecīgā priekšlikuma virzīšanu un atbalstīšanu var lemt pati komisija.
Par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu atbildīgā Budžeta komisija uz sēdi varētu sanākt jau nākamajā nedēļā, lai lemtu par esošā likumprojekta un tā ietekmes ziņojuma papildināšanu ar jaunajiem apstākļiem. Paredzēts, ka jautājums par Rīgas domes atlaišanu Saeimas plenārsēdē arī varētu nonākt jau nākamajā nedēļā.
Jānis
Un mums