Ātrās palīdzības dienesta speciālists Haralds Lučkovskis uzsver, ka čūskas kodiena gadījumā vienmēr ir jāmeklē ārsta palīdzība. Noteikti nevajag likt žņaugu, nevajag censties izsūkt indi vai piededzināt, izgriezt sadzelto vietu, kā dažkārt to mēģinājuši darīt čūskas sadzeltie. Tāpat sadzelto ķermeņa vietu jācenšas pēc iespējas mazāk kustināt. Ārstu jāsauc arī gadījumos, ja iekodusi čūska, kas nav indīga, jo kodiens var izraisīt alerģisku reakciju vai citas veselības problēmas. Ātrās palīdzības mediķi arī informē, ka pēdējās diennakts laikā, no noslīkšanas izglābts 12 gadus vecs zēns, kurš Varakļānos peldējies piemājas dīķī un sācis slīkt. Kāds vīrietis ar dīķa malā esošu laivu aizpeldējis līdz zēnam un izvilcis viņu no ūdens. Mediķi konstatēja zēnam ķermeņa atdzišanu un nogādāja slimnīcā. Vakar noticis arī kārtējais negadījums, kad traumas guvuši automašīnas pasažieri, mašīnai saduroties ar meža dzīvnieku. Netālu no Ozolniekiem vieglai automašīnai ceļam priekšā izskrēja alnis. Negadījumā cieta divas sievietes, vienai no viņām bija galvas sasitums un smadzeņu satricinājums, bet otrai - mugurkaula sasitums ar iespējamu atslēgas kaula lūzumu. Karstā laika dēļ šosezon fiksēti jau septiņi izsaukumi, kas saistīti ar saules un karstuma radītām sekām. No karstuma dūriena vakar cieta 2 un 5 gadus veci rīdzinieki, kuri ilgu laiku bija uzturējušies saulē. Tāpat palīdzība vakar bija vajadzīga arī 21 un 32 gadus vecām sievietēm Rīgā un trim jaunietēm Saldū, kas bija guvušas karstuma dūrienu. Par karstuma dūrienu var liecināt dažādi simptomi: galvassāpes, reibonis, pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra, miegainība, slikta dūša. Dažkārt var būt arī vemšana, samaņas zudums vai krampji. Šādos gadījumos nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Puiku Tumšupē sakož čūska; rāpuli neizdodas atpazīt
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Ieteikumi, kā pasargāt sevi no karstuma dūriena:
*Karstajā laikā, neatkarīgi no aktivitāšu intensitātes, ir jāpalielina šķidruma uzņemšana. Negaidiet, kamēr jums rodas slāpes!
*Ja ārsts ierobežojis uzņemtā šķidruma daudzumu vai ir kāda hroniska saslimšana, pavaicājiet ārstam, cik daudz šķidruma ieteicams dzert karstajā laikā.
*Nedzeriet šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes u.c.
*Izvairieties lietot ļoti aukstus dzērienus, jo tie var izraisīt kuņģa zarnu trakta spazmas un pasliktināt pašsajūtu.
*Ja jums jādodas ārpus mājas, aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri ar platām malām un saulesbrilles, kā arī pirms došanās ārā uzklājiet saules aizsargkrēmu. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla.
*Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās.
*Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē no plkst. 11 līdz plkst. 15, kad saules ietekme ir visintensīvākā. Ja tas nav iespējams, labāk uzturieties ēnainās vietās, piemēram, pa ielu ejot, izvēlieties ēnas pusi.
*Lai atvēdinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā.
*Uzturā centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
*Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst par saviem pastāvīgi lietojamiem medikamentiem.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!