Viņš bija uzvarējis konkursā uz minēto amatu. Paredzēts, ka saskaņā ar valdības lēmumu Puriņš amatā tiks iecelts ar 29.aprīli.
No 2019. līdz 2023.gadam Puriņš bija aizsardzības padomnieks Latvijas pārstāvniecībā NATO, Aizsardzības ministrijas pārstāvju NATO un ES nodaļas vadītājs. Laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam konkursa uzvarētājs ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu nodrošinājuma jautājumos Aizsardzības ministrijā, savukārt no 2014. līdz 2015.gadam pildīja Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktora pienākumus.
Pirms tam Puriņš ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā, kā arī bija lektors Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu un Aizsardzības ministrijas pārstāvis resursu jautājumos Latvijas pārstāvniecībā NATO.
Potenciālajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram ir Lielbritānijas Kranfīldas Universitātes maģistra grāds globālajā drošībā, kā arī viņš ir absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra un bakalaura grādu ekonomikā.
Puriņš ir pabeidzis Baltijas Aizsardzības koledžas Augstākās vadības studiju kursu.
Puriņš ir saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus - Ministru kabineta Atzinības rakstu, Aizsardzības ministra goda zīmi "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" un citus.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pārliecināts, ka Puriņa stāšanās valsts sekretāra amatā spēcinās ministrijas profesionāļu komandu. Ministrs uzskata, ka Puriņa zināšanas un pieredze aizsardzības jomā nacionālā un starptautiskā līmenī sniegs būtisku pienesumu ministrijas darbā. "Mūsu lielie uzdevumi paliek Latvijas militāro kaujas spēju stiprināšana, nemainīgs atbalsts Ukrainai, sabiedrības iesaistīšana vispārējā valsts aizsardzībā, kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešana un militārās industrijas attīstība," norādījis Sprūds.
Puriņš, uzrunājot ministrus valdības sēde, pauda, ka savā darbā izcels trīs prioritātes - Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spēju uzņemt sabiedrotos attīstīšanu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piekrita Puriņa prioritātēm, vienlaikus aicināja tās papildināt ar Latvijas ekonomikas attīstību, proti, attīstot militāro industriju. Puriņš sacīja, ka jau iepriekš strādājot AM militārā nodrošinājuma jautājumos uzsāka darbu pie šī jautājuma, izvirzot Latvijas līdzdalības prasības lielos grantu projektos. Puriņš apliecināja, ka arī tagad viņa darbs militārās industrijas attīstībā turpināsies.
Jau ziņots, ka pavisam kopā konkursā pieteicās 13 dalībnieki.
Īsi pirms gadumijas par AM valsts sekretāra amata pamešanu paziņoja ilggadējais ministrijas ierēdnis Jānis Garisons. Lēmums tika pamatots ar plašāk neizskaidrotām "viedokļu atšķirībām" starp aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un ministrijas pirmo ierēdni.
Pašlaik AM valsts sekretāra pienākumus pilda līdzšinējais vietnieks Rolands Heniņš.