Putins ir pārrēķinājies, uzsākot agresiju pret Ukrainu

Tas, kas, es domāju, daudzus satrauc Latvijā, ir – vai, ņemot vērā jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa kā līdera profilu un no tā izrietošos viņa ieskatus par lietu kārtību pasaulē, nesašaurināsies Latvijas kā mazas valsts iespējas ne tikai kaut ko ietekmēt starptautiski, bet ietekmēt kaut vai attiecībā uz drošības situāciju mūsu reģionā. Un pirmais pārbaudījums te būs risinājums, kuru viņš galu galā uzliks uz galda Ukrainas kara sakarā. Jo teju trīs gadus mēs pamatoti esam runājuši, ka no tā, kā beigsies karš Ukrainā, būs atkarīga ilgstoša drošība Eiropā. Tagad priekšplānā izvirzās bezmaz vai sarunas ja ne par katru cenu, tad par augsta kompromisa cenu.

Redziet, es savulaik esmu Amerikā vairākus gadus pavadījis vēstnieka amatā, un tas jautājums jau ir tradicionāli bijis dienaskārtībā gandrīz visām valstīm – kurā vietā uz ASV "radara ekrāna" viņu reģions atrodas. Un visu laiku, arī pirms 20 gadiem, kad tur strādāju, bija cītīgi jārosās un jāstrādā, lai to savu dienaskārtību, to savu jautājumu un to savu profilu Vašingtonā un ne tikai Vašingtonā uzturētu. Gan prezidenta ofisā, gan viņa tuvākajos līdzstrādniekos, Nacionālās drošības padomē, Pentagonā, Valsts departamentā, Finanšu departamentā, Kongresa abās palātās – tas ir smags ikdienas darbs, lai savas valsts balsi tur padarītu dzirdamu. Tā ka tā ir viena lieta, kur vienkārši jāturpina strādāt, tur nav divu variantu. Protams, jāapzinās, ka ASV, kam ir intereses visos pasaules reģionos, šī cīņa par uzmanību tieši tavam reģionam nav vienkārša.

Tas, kas, man šķiet, varētu būt viens no elementiem, kas Trampa administrāciju varētu arī noskaņot būt aktīviem tieši Eiropas vai transatlantiskās drošības jautājumos, ir apstāklis, tas nelielais elements Krievijas agresijā pret Ukrainu, iesaistot Ziemeļkorejas karavīrus, iesaistot valsti, kura nāk no Klusā okeāna reģiona, un tā faktiski šo konfliktu iznesot ārpus Eiropas kontinenta. Tas apliecina to, ka šie militārie teātri, Klusā okeāna teātris, par ko amerikāņiem varētu būt primāra interese saistībā ar pieaugošām Ķīnas ambīcijām šajā reģionā, ir faktiski cieši saistīts arī ar Atlantijas reģionu. Kas notiek pie mums, tas ietekmēs situāciju tur; kas notiks tur, tas ietekmēs situāciju pie mums. Lielā mērā tas ir viedoklis, ko ļoti labi saprot un pauž NATO ciešākie sabiedrotie Indijas un Klusā okeāna reģionā – Dienvidkoreja, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Tā ka tā, manuprāt, arī ir vēl viena lieta, kas jaunajai Trampa administrācijai nostiprinās pārliecību, ka šī te drošība tiešām abos Amerikas krastos ir saistīta un vienlīdz svarīga.

Respektīvi, iesaistot Ziemeļkorejas zaldātus Ukrainas karā, Krievija patiesībā neļauj kādam, iespējams, trivializēt šo par kaut kādu vietējo konfliktu, kur divas slāvu tautas strīdas par zemēm, bet baltieši un poļi kā vienmēr ceļ paniku.

Jā, jā!