31.jūlijā Jelgavā notika koncerts Par godu Jelgavas atbrīvošanas no nacisma 68.gadadienai, kura gaitā apmeklētājiem bijusi iespēja parakstīt vēstuli Krievijas Federācijas prezidentam. Pasākuma gaitā to parakstījuši 872 cilvēki, kas bijis pasākuma apmeklētāju vairākums, kaut arī tikai 78 no tiem bijuši Krievijas Federācijas pilsoņi, informē mājaslapas redaktors, biedrības Veče priekšsēdētāja un bijušā Saeimas deputāta Valērija Buhvalova (PCTVL) dēls Antons Buhvalovs.
Patlaban Veče turpina parakstu vākšanu, taču tuvākajā laikā plānots vēstuli nosūtīt Putinam, teikts paziņojumā.
Vēstulē tiek atgādināts par smagajām kaujām par Jelgavu. "Vairāk nekā 2300 strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kareivju krita drošsirdīgo nāvē un vairāk nekā 12 000 guvuši ievainojumus, atbrīvojot Jelgavu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. 72 cilvēkiem piešķirts Padomju Savienības Varoņa goda nosaukums, no tiem 16 tas bijis pēc nāves," pausts vēstulē Putinam, atgādinot, ka Jelgava bieži dēvēta par Piebaltijas Staļingradu.
Putinam tiek klāstīts, ka, to pieminot, Jelgavā katru gadu 31.jūlijā notiek masu pasākumi, tāpat ar vērienu Jelgavā tiekot atzīmēta Uzvaras diena. Tāpēc vēstuli parakstījušie aicina Krievijas prezidentu piešķirt Jelgavai Kara slavas pilsētas goda nosaukumu.
Saskaņā ar dažādiem vēstures datiem nav domstarpību, ka Sarkanā armija Jelgavas ieņemšanu sāka 1944.gada 27.jūlijā un līdz 31.jūlijam Vācijas karaspēks no lielākās daļas pilsētas bija izraidīts, taču pretuzbrukumā vācu karaspēks atkārtoti ieņēma Jelgavu, līdz pilnībā Sarkanā armija pilsētu ieņēma ap 7.augustu.
Kā liecina vairākas pēdējo gadu publikācijas dažādos medijos, sabiedrībā Jelgavā «atbrīvošanas» gaita tiek vērtēta pretrunīgi. Publikācijās latviešu valodā bieži norādīts uz Jelgavas kauju traģiskumu, pieminot ne tikai iznīcinošo pilsētas apbūves sagraušanu, bet arī to, ka kaujās par Jelgavu Vācijas karaspēka vienībās vairumā piedalījās vietējie iedzīvotāji.
Minēto notikumu laikabiedrs Arturs Silgailis (1895-1997) savā grāmatā «Latviešu leģions» raksta, ka 1944.gada 27.jūlija vakarā Jelgavas kara komandants Johans Flugbeils Jelgavu izsludināja par «cietoksni» - nocietinātu punktu, kas aizstāvams par katru cenu. Tāpat viņš par galveno «cietokšņa» vienību nozīmēja 15.latviešu SS apmācības un papildinājumu brigādi, kuru komandēja leģionāru virsnieks Jurko.
Pēc Latvijas Valsts vēstures arhīva datiem, Heinrichs Indriķis Jurko (1893-1971) bijis Latvijas armijas virsnieks, kurš nonāca vācu leģionā. Jurko bijis arī strēlnieks, kas piedalījās Pirmajā pasaules karā un Latvijas neatkarības cīņās. Par 1919.gada 15.janvāra cīņām pie Lielauces Jurko vēlāk apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Jelgavas kauju sākumā šī vācu pusē komplektētā latviešu vienība veidoja Jelgavā esošo karavīru vairākumu, līdztekus kuram pilsētā bijušas vēl citas mazākas latviešu karavīru vienības, klāstīts aprakstos.
Grāmatas autors Silgailis, arī būdams virsnieks vācu karaspēkā, 1944.gada vasarā tika iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Viņa minētie fakti saskan arī ar vēsturnieku fiksētajām Sarkanās armijas veterānu atmiņām, konstatēja LETA.