Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturošu vakcīnu Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.
Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.
Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.
Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta - pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums, ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, PVD aicina veikt mājas dzīvnieku, īpaši lauku sētās turēto, vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas aizdomu gadījumu.