2015. gada septembrī publiskotais un vēlāk nebūtiski precizētais Eiropas Komisijas (EK) pētījums par 2013. gadu (EK statistika tradicionāli tiek apkopota ar aptuveni divu gadu nobīdi) liecina, ka tā dēvētā PVN plaisa jeb atšķirība starp plānoto un iekasēto PVN apjomiem Eiropas Savienības (ES) mērogā (pētījumā nebija iekļauti dati par Horvātiju un Kipru) sasniedza 168 miljardus eiro jeb 15,2% no PVN, bet neiekasētā PVN apjomi svārstījās no 4% (Somija, Zviedrija un Nīderlande) līdz 41% (Rumānija).
Pētījuma anotācijā arī norādīts - EK rīcībā nav pietiekami datu par pārrobežu tā dēvētajiem PVN karuseļiem kopienas iekšienē (Missing Trader Intra-Community, MTIC) jeb PVN izkrāpšanu pārrobežu darījumu laikā, tomēr aptuvenas aplēses liecina, ka šādi ES mērogā tiek izkrāpti līdz 50 miljardiem eiro gadā. Citos pētījumos savukārt minēts, ka PVN karuseļi jeb «pazudušā tirgotāja» darījumi veido 24% no ES neiekasētā PVN.
Runājot par Latviju, EK pētījumā norādīts, ka mūsu valstī nesamaksātā PVN apjoms 2013. gadā sasniedza 30% jeb nedaudz vairāk par 700 miljoniem eiro gadā, gan piebilstot, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurā situācija lēnām uzlabojas. Procentuāli sliktāki rādītāji ir, piemēram, kaimiņvalstij Lietuvai.
EK nesen nāca klajā ar virkni paziņojumu, norādot, ka nepieciešami pašreizējo PVN noteikumu uzlabojumi, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, kā arī atbilstu mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības tendencēm. Tāpat EK piedāvāja rīcības plānu, tiesa, pagaidām visai nekonkrētu, šo mērķu sasniegšanai. Plānā izklāstīti PVN noteikumu modernizācijas virzieni, to vidū topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un norādes par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu darbību.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26. maija, avīzē Diena!