Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, šodien plkst.10 apgabaltiesa bija iecerējusi skatīt jautājumu par naudassoda aizstāšanu Auderam. Ja apsūdzētais nebūtu samaksājis viņam piespriesto naudassodu, tiesa to varētu aizstāt ar citu soda veidu, piemēram, ar brīvības atņemšanu.
Tomēr Auders sodu ir samaksājis, aģentūrai LETA apgalvoja viņa advokāts Oskars Rode. Aizstāvis pastāstīja, ka šodien tiesa no Audera saņēmusi attiecīgu kvīti, kas apstiprina veikto maksājumu. Rode gan neatbildēja, kad šī nauda iemaksāta Valsts kasē, norādot, ka tas patlaban nav īpaši būtiski.
Arī apgabaltiesā aģentūra LETA pārliecinājās, ka šodien saņemta kvīts par to, ka Auders ir nomaksājis viņam piespriesto naudassodu, tāpēc sodu izpildes lietas izskatīšana atlikta, lai tiesa šim faktam varētu iegūt apstiprinājumu arī no Valsts kases.
"Zināmā mērā tas ir pārpratums. [..] Otrkārt, tā ir pietiekami liela nauda, kuru grūti samaksāt uzreiz. Ne velti Audera kungs toreiz lūdza šo maksājumu uz gadu atlikt. Bet jebkurā gadījumā nauda ir nomaksāta, un tiesa par to pārliecināsies, ne tikai saņemot kvīti, bet arī pārbaudot valsts kasē ienākušo maksājumu, un līdz ar to šis jautājums būs izsmelts," aģentūrai LETA skaidroja advokāts Rode
Kā ziņots, 2010.gada 3.martā Augstākās tiesas (AT) Senāts atteicās pārbaudīt AT Krimināllietu tiesu palātas 2009.gada 8.decembra nolēmuma tiesiskumu Audera krimināllietā, līdz ar to šis nolēmums stājās spēkā. Tas paredzēja atzīt apsūdzēto par vainīgu liela apmēra krāpšanā un atstāt negrozītu 150 minimālo mēnešalgu jeb 13 500 latu naudassodu un mantas konfiskāciju, ko Auderam 2006.gada pavasarī piesprieda pirmās instances tiesa.
Kā aģentūru LETA 2009.gada decembrī informēja toreizējā AT preses sekretāre Linda Priedīte, AT Krimināllietu tiesu palāta nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2006.gada 10.marta spriedumu daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu vienam no cietušajiem, jo šis cietušais neuzturēja kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums tika atstāts negrozīts, proti, Auders atzīts par vainīgu liela apmēra krāpšanā, kas izdarīta atkārtoti, un sodīts ar naudas sodu, konfiscējot mantu. Tāpat no Audera nolemts piedzīt 9722 latu lielu kaitējuma kompensāciju par labu 13 cietušajiem un apdrošināšanas sabiedrībai.
Kā ziņots, prokurors Auderam apsūdzību bija cēlis par to, ka viņš nodarbojies ar "pacientu rindas pārdošanu", savukārt Auders norādīja, ka valsts apmaksātās ārstēšanas sistēmā ir daudz "robu" un nepilnību.
Saskaņā ar apsūdzību, būdams Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat - slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš prasīja naudu, lai gan operāciju apmaksāja slimokases, liecina apsūdzība.
Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas apmaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, laikus ķirurģiski neiejaucoties, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi, liecina apsūdzība.
2004.gada vasarā Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors tā dēvēto Audera lietu nodeva izskatīšanai tiesā. Lietas materiāli bija apkopoti 27 sējumos, bet apsūdzības raksts bija 250 lapaspuses garš. Lietā par cietušajiem tika atzītas 82 personas.
Pēc krimināllietas ierosināšanas toreizējais premjers Einars Repše (JL) pieprasīja veselības ministra demisiju. 2004.gadā Auders izstājās no partijas "Jaunais laiks".