Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raidījums: Kā būvnieku aresti saistīti ar politisko tirgu ap Vējoņa ievēlēšanu?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas radījušas virkni jautājumu - par kādiem liela apjoma būvniecības projektiem notikušas aizliegtas vienošanās? Kā tajos varētu būt iesaistīti Saeimas deputāti, kas saukti uz pratināšanām? Vai bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa liecību sniegšana KNAB nozīmē, ka izmeklētāji varētu šķetināt, kā notikusi politiskā vienošanās par viņa ievēlēšanu? Un vai tirgošanās notikusi starp partijām pietuvinātām būvkompānijām, kas slēpti sadalījušas tirgu?

Raidījums Nekā personīga vēsta - iespējam, ka KNAB aktivitātes ap būvniecības karteli uzrāvienu uzņēma pēc tam, kad birojs vienlaikus ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču arestēja un pratināja partijām pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viņu zināšanas par partiju slēptajiem darījumiem, iespējams, izmeklētājiem ļāva nostiprināt arī nepilnīgos faktus, kas, kā atklājās šonedēļ, KNAB bija zināmi jau kopš 2015. gada - gada, kad Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts Vējonis.

Intrigas un slepenas plānu skaņošanas aizkulisēs - tā bija gaisotne, kas valdīja ne tikai dažas nedēļas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām 2015. gadā, tet arī vēlēšanu dienā 3. jūnijā. Tobrīd Latvijā strādāja Laimdotas Straujumas valdība. Koalīciju veidoja Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. Saeimā viņiem bija 61 balss. Opozīcijā sēdēja No sirds Latvijai, Latvijas reģionu apvienība un Saskaņa.

Divus mēnešus pirms Valsts prezidenta vēlēšanām ar publisku paziņojumu nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu klajā nāca tā brīža valsts galva Andris Bērziņš. Bērziņa solis atviegloja ZZS mēģinājumus atrast viņam aizvietotāju. Ne bez iekšējiem kašķiem, intrigām un iebildēm no Ventspils, Zaļā partija prezidenta amatam izvirzīja Raimondu Vējoni, kas kļuva arī par visas Zaļo zemnieku savienības kandidātu. ZZS centās viņam atbalstu atrast Vienotības un Nacionālās apvienības rindās.

Ja Vienotība ZZS piedāvātajam darījumam piekrita, tad Nacionālā apvienība politisko balansu izjauca. Par viņu kandidātu kļuva Egils Levits. Tas nozīmēja, ka tikai ar koalīcijas balsīm Vējoni amatā iebalsot nebūs iespējams. 3. jūnija rīts Jēkaba ielā sākās saspringti. 

Pēc trīs stundas ilgušām debatēm notiek pirmais balsojums. Opozīcijas kandidātiem Sergejam Dolgopolovam un Mārtiņam Bondaram attiecīgi 23 un septiņas balsis. Par Vējoni nobalso 34, par Levitu 24 deputāti. Balsojums notiek aizklāti ar balsošanas zīmēm. Daži savus biļetenus pirms iemešanas urnā filmē un fotogrāfē. Daži izvēli slēpj. Otrā kārtā par Bondaru nobalso septiņi, Dolgopolovu 24, Levitu 25, Vējoni - nemainīgi 34 deputāti. 

Trešajā kārtā vājākais kandidāts Mārtiņš Bondars netiek. Vējonim 35, Levitam 26 balsis, bet Dolgopolovs saņem 23 balsis un no tālākas sacensības izstājas. 

Tad, kā vēsta raidījums, sākas interesantākais - partijas rīko vairākas ātrās sanāksmes un cenšas pierunāt nacionāļus atbalstīt Vējoni. Viņi iepriekš bija solījuši, ka pēdējās vēlēšanu kārtās kopā ar pārējo koalīciju balsos par spēcīgāko kandidātu - šajā gadījumā Vējoni. Tomēr Raivis Dzintars un Egils Levits paziņo, ka viņi nepiekāpsies. 

Ceturtajā balsojumā Levits, tāpat kā iepriekš, saņem 26 balsis. Vējonis jau 46. Tas nozīmē, ka ZZS un Vienotības kandidātu atbalstījuši vēl 11 citi deputāti. Bet arī ar to ir par maz.  Tiek drukātas jaunas vēlēšanu zīmes nu jau piektajai kārtai. Tajās būs tikai Raimonda Vējoņa vārds. ZZS kandidāts gan intervijās stāsta, ka šīs vēlēšanas viņam ir beigušās un nākamajā raundā Vējonis nepiedalīsies. 

Šajās divās stundās līdz izšķirošajam balsojumam Saeimas sienās notiek kāda slepena vienošanās. Ne bez iemesla ierodas Rīgas mērs, Saskaņas līderis Nils Ušakovs. Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš draudzīgi čalo ar Vējoni. Urbanovičs un Brigmanis nemitīgi ar kādu sazvanās. Īsi pirms rezultātu nolasīšanas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa sēžu zālē demonstratīvi ienes rožu pušķi. Tas nozīmē - vēlēšanu rezultāts tomēr ir sakārtots par labu Vējonim. 

34 balsis no ZZS un Vienotības pirmajās kārtās. Un 55 piektajā - uzvarošajā. Kas bija 21 deputāts, kas slēptajā balsojumā ļāva prezidenta krēslā tomēr iesēsties Raimondam Vējonim? Vai aizkulišu sarunās kā samaksa par atbalstu šim kandidātam pārdalīti kādi amati? Saskaņoti politiskie lēmumi, grozot vai tieši otrādi - piebremzējot kādus strīdīgus likumus? Vai deputātu iespaidošanai izmantoti kukuļi vai cita veida pateicības? Vai, iespējams, šajā politiskajā aritmētikā kā vienādojuma elementi izmantoti arī kādi valsts un pašvaldību iepirkumi būvniecībā, kuros bija ieinteresētas partijām draudzīgās būvkompānijas? Vai par šiem slēptajiem darījumiem zināja arī pats Vējonis, kurš tikai dažus mēnešus pēc savu pilnvaru nolikšanas nu bija spiests mērot ceļu pie KNAB izmeklētājiem?

Turpmākajos gados Saeimā pieņemti vai grozīti vairāki strīdīgi likumi, kas bijuši tieši izdevīgi partijas atbalstošajiem biznesmeņiem. It īpaši pretmnākoša Saeima bijusi būvniecības kompānijām, kas piedalās valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos. 

Līdz 2017. gadam valsts un pašvaldību iestādes iepirkumu procedūru varēja nerīkot tikai tad, ja būvdarbu līgumcena bija mazāka par 170 tūkstošiem eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem šī robeža bija 5,2 miljoni. Eiropas direktīvu aizsegā tapa jauni likumi. Tie noteikt "degošo robežu", zem kuras konkursus var nerīkot, deleģēja Ministru kabinetam. Iepriekš to varēja darīt tikai Saeima. Valdība pēc Danas Reiznieces-Ozolas vadītās Finanšu ministrijas ierosinājuma visiem publiskajiem iepirkumiem robežu pacēla 32 reizes - līdz 5,2 miljoniem eiro, bet gadu vēlāk - līdz 5,5 miljoniem (5 548 000) eiro. Tas nozīmē, ka jebkuros būvdarbos, kas šo summu nepārsniedz, pašvaldības vai valsts un to kapitālsabiedrības konkursus var vispār nerīkot.

To, ka būvniecības iepirkumi un līdz šim uzņēmējam draudzīgie to regulējumi likumos bijis viens no tirgošanās objektiem politiskajās aprindas, varētu apliecināt arī šīs nedēļas notikumi. Pēc tam, kad KNAB bija paviesojies vairākās būvfirmās, satikās premjers, KNAB priekšnieks, ekonomikas un finanšu ministrs, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja. Visi nosprieda, ka joma beidzot jāsakārto. Ralfam Nemiro (KPV LV) līdz 1. oktobrim uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu. Tajā jāuzskaita lietas, kas iepirkumu sistēmā jāizlabo. 

Kā liecina neoficiālas ziņas, ko šajā nedēļā apsprieda politiskajās aprindās, šīm KNAB aktivitātēm būs turpinājums. Un maskās tērptie KNAB darbinieki, visticamāk, roku dzelžus varētu uzlikt vēl virknei negodīgajos būvniecības iepirkumos iesaistītajiem uzņēmējiem.  

Top komentāri

Kaijs
K
Nu, kartejais pieradijums tam, ka Latvijas valsts vadiba, deputati ir banditi, judas, nodeveji, korumpanti. Latvieus tauta Latvijas valsts atjaunosanu iznesa uz saviem pleciem un pedejos 28 gadus, lielaka dala dzivo nieidomajama nabadziba, pusbada, pazemojuma. Ka var izdzivot Latvija pie sodienas cenam ar 430 eiro niecigu algu, pensiju? 800 000 Latvijas iedzivotaju ir emigrejusi... Tai pat laika Latvijas partijas- politiskas zaglu bandas par Latvijas prezidnetu ievel idiotu, debilu, nespejigu kretinu Vejoni...... Domaju, ka Latvija ir nekavejoties javeic politiskas sistemas reforma, velesanu reforma (ir japariet uz jaukto velesanu sistemu, samazinot deputatu skaitu lidz 51 deputatam, jo Latvija reali dzivo ne vairak ka 1 000 000 pilsonu), ir javeic darba samaksas reforma un par pamatu ir janem Latvija notiekta minimala alga, kura patlaban ir 430 eiro, bet ne kaut kada izdomata videja nereala alga.
visiem godīgi jāmaksā nodokļi
v
lai šitiem būtu ko grābt!
zinātnieks un pētnieks
z
Ko mums jau sen ziņoja ārzemnieki? Jā, jā ,ka NOTIEK VALSTS NOZAGŠANA. Vai to kāds "ņēma par pilnu"? Nē, nē.Mēs paši-bālēliņi saimnieki savā zemē! No kā mums bīties? Ķer nu vēju!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 698

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas