Lai gan kopumā Latvijā no Krievijas patlaban tiek ievests krietni mazāk preču nekā pirms iebrukuma Ukrainā, ir produktu kategorijas, kuras Krievijas ekonomikai tāpat ienes milzīgus ienākumus. Tā ir lopbarība, īpaši kukurūza, eļļas rauši no saulespuķu sēklām un citi lauksaimniecības produkti, kuru globālajā tirgū Krievija konkurē ar Ukrainu.
Pērn Krievijas, kas ir viena no pasaules pārtikas eksporta lielvalstīm, īpaši graudu kategorijā, eksporta apjomi pieauguši, un, visticamāk, sava artava bijusi arī kara laupījumam okupētajos Ukrainas dienvidos. Ukrainas tieslietu ministrs vizītes laikā Latvijā apliecināja, ka Krievija aizvedusi uz savu teritoriju nozagto lauksaimniecības tehniku. Arī raža ir nozagta un eksportēta, taču cik lielā apjomā, pateikt nevar.
Nevienai Latvijas iestādei nav atbildes uz jautājumu, vai Latvijā no Krievijas varētu būt ienākusi arī Ukrainas okupēto teritoriju raža. Izslēgt gan šādu iespēju nevar, norāda Zemkopības ministrijā. Tikmēr Valsts drošības dienests LTV apliecināja, ka graudu un zirņu importa pieaugums no Krievijas piesaistījis arī tā uzmanību, taču no plašākiem komentāriem dienests atteicās.
Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams, ka Krievijas pārtikas produktu imports Latvijā pērn audzis strauji. Piemēram, augu valsts kategorijā no 51 miljona eiro 2021.gadā uz 142 miljoniem eiro. Divkāršojies arī pārtikas rūpniecības ražojumu imports no 55 miljoniem eiro 2021.gadā uz 115 miljoniem eiro 2022.gadā. Tomēr īpaši strauji turpina augt krievu kukurūzas imports - 2021.gadā Latvijā no Krievijas tika ievests 61 000 tonnu kukurūzas, taču šī gada septiņos mēnešos - jau 213 000 tonnu.
Tāpat pēc iebrukuma Latvija strauji sākusi no Krievijas importēt dažādus saulespuķu produktus. Eļļas rauši un citi cietie atlikumi pērn importēti astoņas reizes vairāk, apjomiem turpinot augt. Tikpat pēkšņi Latvija kļuvusi par nozīmīgu Krievijas kaltēto zirņu importētāju - pērn apjoms cenas izteiksmē pieaudzis četras reizes, svara ziņā - divarpus reizes.
Trīs minēto produktu imports vien Krievijas ekonomikai pagājušajā gadā deva 135 miljonus eiro, savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos summa pārsniedz 105 miljonus.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis raidījumā apgalvoja, ka ministrijas noraidoša pozīcija šādai praksei ir absolūti pašsaprotama un pietiekoši skaidra, uzskatot, ka nav pieņemams veikt jebkādas darbības, kas tiešā vai netiešā veidā varētu palīdzēt finansēt Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā.
Viņš gan arī akcentēja, ka pārtikas imports no Krievijas nav nelegāls, turklāt liela daļa no Krievijas ievestās pārtikas Latvijā nepaliek un tiek eksportēta tālāk.
Importu no Krievijas asi kritizē lauksaimniecības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Viņš norādīja, ka Krievija šobrīd Latvijas zemniekus izkonkurē, jo Krievijā ražu var izaudzēt ar krietni lētākiem minerālmēsliem, kā arī augu aizsardzības prasības tur ir zemākas.
Par to, cik plaši no Krievijas ievestā lopbarība Latvijā tiek izmantota, Lopkopības saimniecību asociācijas vadītājs, tagad arī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) intervijai nepiekrita, taču aicināja prasīt par to komentāru Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei.
Tās vadītājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka par šādiem gadījumiem dzirdēts neesot. Gūtmanis pauda, ka personīgi atbalstītu pilnīgi atteikšanos no Krievijas produktu importa, taču uzsvēra, ka Latvija šādu lēmumu nevar pieņemt viena.
To, kas tieši ieved Latvijā Krievijas lauksaimniecības produktus, Centrālā statistikas pārvalde neatklāj, tomēr nodarbošanās veidu un uzņēmumu skaitu pārvalde drīkst teikt. Kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus - pieci, un eļļas raušus - seši.
Lielāko lopbarības vairumtirgotāju dati rāda, ka ārējās tirdzniecības statistikas tendences īpaši sakrīt ar apgrozījuma kāpumu vienam tirgotājam - SIA "Avrora Baltic". Pirms kara tam apgrozījums bija 53 miljoni eiro, pērn - jau nepilni 180 miljoni. Līdz kara sākumam tas vēl bija Krievijas uzņēmuma "Sentjabr" meitasuzņēmums Latvijā. "Sentjabr" reģistrēts Ļipeckas apgabalā, aptuveni 400 kilometrus no Ukrainas robežas.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma daļas pilnībā pārreģistrētas valdes loceklim Latvijas pilsonim Staņislavam Ivanovam. Gada pārskatos kompānija norāda, ka sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem, tirgo kviešus, kukurūzu, zirņus. Tāpat redzams, ka lielāko daļu apgrozījuma veido pārdošana Lielbritānijā, Zviedrijā un Spānijā, taču apgrozījums 42 miljonu eiro apmērā bijis arī Latvijā. Intervijai uzņēmums nepiekrita.