Tiešā Latvijas robežas tuvumā atrodas gan Krievijas helikopteru bāze Ostrovā, kur tiek veidota bāze ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem, kuruas Latvijas radari patlaban nevarētu pamanīt, gan Pleskavas militārā bāze.
Pleskavas karabāze atrodas apmēram sešdesmit kilometrus no Latvijas robežas. Tajā ir izvietota 76. gaisa desanta divīzija, kas ir elitāra armijas vienība ar vislielāko kaujas gatavību Baltijas reģionā un vislabāk ekipētā, ar visaugstāko kaujas gatavību Krievijā. Turklāt tā vēl nesen piedalījās militārās operācijās Krimā.
Pleskavas 76. gaisa desanta divīziju izveidoja vēl pirms Otrā pasaules kara. Kopš tā laika tā ir atradusies Pleskavas karabāzē. 2006. gadā desantu pārveidoja un noteica tam jaunu uzdevumu – ātri reaģēt uz reģionāliem konfliktiem. Kopējā Krievijas gaisa desanta karaspēkā ir līdz 40 000 karavīru. Bet Pleskavas gaisa treiciendesanta divīzijā varētu būt no trim līdz pieciem tūkstošiem.
"Pleskavas desatnieki ir ļoti labi apmācīti, viņi ir piedalījušies visos konfliktos, kādi ir bijuši modernās Krievijas vēsturē. Viņi pastiprināti tiek apbruņoti ar labāko tehniku. Viņi aktīvi iziet treniņus, piedalās apmācībās," atzīst rezerves kapteinis Mārtiņās Vērdiņš.
Salīdzinoši netālu no Pleskavas bāzes atrodas Ostravas militārā aviobāze. Tajā ir izvietoti ļoti moderni, ātri un dārgi kaujas helikopteri. Abas bāzes kopā veido spēcīgu kombināciju. "Ņemot vērā armijas aviācijas bāzi Ostravā 5 un Pleskavas desanta divīziju, tad šīs te divas vienības varētu strādāt, tieši viena otru atbalstot. Tātad kaujas helikopteri varētu būt tie, kas nodrošina aeromobīlo operāciju, kuru veic 76. divīzijas desantnieki," norāda Vērdiņš.
Pleskavas trieciendesanta divīzijas kontā ir 1991. gada 13. janvāra uzbrukums Viļņas televīzijas centram. Kaujas abos Čečenijas karos un Gruzijā. Vēl nesen desantnieki piedalījās arī operācijās Krimas pussalā. Notikumi Ukrainā uzskatāmi parāda kā darbojas kaimiņvalsts militārais aparāts. Ne jau militāro bāžu skaits uz zemes ir noteicošais. Tā ir spēja vajadzības gadījumā pārvietot armijas vienības no vienas Krievijas malas uz otru, norāda raidījums.
"Šodien pie tehniskajiem līdzekļiem kā mēs to redzam arī Krimas konfliktā, tu jau vari tās spēku vienības pārsviest no kaut kurienes citurienes. Un šajā gadījumā tas noteicošais jau varbūt nav tās sauszemes spēku vienības, cik svarīgais ir šis jūras spēku un gaisa spēku atbalsts, kas kontrolē īstenībā šo iespējamo operāciju vietu," komentē atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku ģenerālis Gundars Ābols.
Raidījums arī atgādina, ka pirms sešiem gadiem Krievijas bruņotajos spēkos sākās plašas reformas, bet līdz 2020. gadam iecerēts modernizēt vismaz 70% no militārās tehnikas. Arī Igaunijas Starptautiskā aizsardzības studiju centra pētnieki paredz, ka šogad Krievija turpinās krasi palielināt izdevumus saviem bruņotajiem spēkiem. Sagaidāms, ka līdz šā gada beigām Baltkrievijas pilsētā Lidā netālu no Lietuvas izvietos 10 līdz 12 modernus Krievijas iznīcinātājus, bet pie Latvijas robežas - Ostrovas militārajā aviobāzē - līdz gada beigām atsūtīs tikpat daudz jaunus kaujas helikopterus, vēsta raidījums.
citāts