Kopumā 96% no vairāk nekā simts aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka vecāku atbildība par sava bērna uzvedību būtu noteikti jāpastiprina, savukārt divas trešdaļas uzskata, ka skolas liecībās būtu atgriežams bērna uzvedības vērtējums. Valsts pārstāve, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča raidījumā pauda, ka neuzskata, ka likumos būtu kas maināms un aicināja skolotājus kļūt drosmīgākiem un pilnvērtīgi izmantot esošās iespējas ietekmēt bērnu uzvedību.
Pedagogu aptauja notika četrās skolās – vienā Rīgas mikrorajona skolā, vienā Pierīgas skolā, vienā skolā ar alternatīvu izglītības modeli un vienā Jelgavas skolā. Žurnāliste uzdevās par studenti, kas raksta maģistra darbu, aptauju veicot anonīmi. Kā uzrāda šī aptauja, disciplīnas problēmas ir pilnīgi visās skolās, pat mācību iestādē ar alternatīvo izglītības veidu, un pedagogi bieži netiek galā ar esošo situāciju. Lielākā daļa ar “drīzāk jā” atbildējuši, ka disciplīnas problēmas traucē pilnvērtīgu mācību vielas pasniegšanu.
Nopietnas disciplīnas problēmas skolās šī gada vasaras beigās jau uzrādīja arī DNB Latvijas Barometra pētījums, kurā gandrīz divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju bija pauduši, ka tā būtu vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās. Pirms pieciem gadiem tā domāju daudz mazāk cilvēku.
Kā zināms, šobrīd Latvija ir atteikusies no tādiem soda mēriem kā bērna atstāšana uz otru gadu vai izslēgšana no skolas, kāds gan ir, piemēram, Somijā, kas ir izglītības kvalitātes paraugvalsts. Pēc notikumiem Jaunjelgavā, kad kāds 5.klases skolnieks nežēlīgi piekāva pirmklasnieku, valdība ir ieviesusi normu, ka nepaklausīgu bērnu var izraidīt uz stundu vai visu mācību dienu citā klasē, nodrošinot viņam atsevišķu pedagogu. Tiesa, aptaujātie pedagogi to kā risinājumu nepiemin.
Viena no aptaujātās skolas direktorēm intervijā raidījumam atzīst: “Pirmkārt, lai būtu tāds pedagogs, ir jābūt kādai štata vienībai. Ja man visi pedagogi ir noslogoti, kurš ar šiem bērniem var uzkavēties tajā telpā? Otrkārt, bērniem ir jāmācās un, ja viņam, piemēram, ir angļu valoda vai fizika, ķīmija, ko viņš darīs tajā stundā? Viņš nevar turpināt darbu, jo nav tāda speciālista tajā priekšmetā, kas var strādāt individuāli.” Kā risinājumu viņa piedāvā skolotāja palīga posteņa izveidošanu. Pret naudas sodiem gan viņa iebilst, norādot, ka mūsdienās daudzi vecāki nemaz nevalda pār saviem bērniem.
“Ir arī situācijas, kad mēs izsaucam uz pedagoģisko sēdi vai vienkārši uz pārrunām vecāku kopā ar bērnu, atnāk tikai vecāks, bet bērna nav. Un vecāks saka – bet es viņu nevarēju pamodināt no rīta,” norāda direktore.
Viņasprāt, esošā normatīvo aktu sistēma ir pārāk liberāla, un skolēnu nemotivē labi uzvesties. “Bērni to ļoti labi saprot, ka skolotāji ir bezspēcīgi, skolotāji tāpat to četrinieku ieliks, jo viņam ja nav citu variantu. (..) Es, piemēram, uzskatu – ja viņš ir pelnījis tādus vērtējumus, viņš nav nopietni strādājis, tad viņam tādi arī jāsaņem. Un tad būtu motivācija arī viņam mācīties. (..) Jo šie te četrinieki ir tādi … dažiem tā ir tāda izstiepta atzīmīte, bet dažiem godīgi nopelnīta. Līdz ar to tas nav arī īsti tā korekti.”
Raidījuma diskusijas dalībnieki atzina, ka problēmas pastāv, un tiešam daudzi skolotāji nejūtas komfortabli, uzskatot, ka ir bezspēcīgi vecāku priekšā, kas aizstāv savu bērnu. IKVD vadītāja Juhņēviča ieteica skolām plašāk izmantot skolas iekšējos kārtības noteikumus, kuros ne tikai būtu jānosaka, ko nedrīkst darīt, bet arī, kas tieši par to draud, ja dara. Piemēram, skaidri pateikt, kas būs, ja bērns stundas laikā lietos mobilo telefonu.
Nevalstiskās organizācijas Dardedze pārstāve Laila Balode, kas ikdienā risina dažādas ar bērniem saistītas konfliktsituācijas, savukārt norādīja, ka skolām jāiepazīstina ar šiem noteikumiem vecākus regulāri un precīzi, kaut vai katru 1.septembri, lai nerodas pārpratumi.
Vairāki skolotāji un arī intervētā skolas direktore izteikusi šaubas, vai tie bērni, kas regulāri traucē skolas darbu, nebūtu pārbaudāmi medicīniski. Pašreizējā sistēma paredz, ka ar noteiktu diagnozi bērnam ir nozīmējama mājapmācība. Tiesa, šobrīd, lai ietu šādu ceļu, nepieciešama vecāku atļauja, ko daudzi nedodot, uzskatot, ka “mans bērns ir pilnīgi normāls.” Direktore rosinātu šādos gadījumos vecāku piekrišanu neprasīt. Balode neuzskata, ka ar to būtu kas panākams un ka tā ir izeja, jo šobrīd visas skolas tiek virzītas uz tā saucamo iekļaujošo izglītību, kas nozīmē, ka arī bērnam, kuram būtu konstatēti kādi traucējumi, būtu jāpiedāvā mācīties normālā klasē.