Strodu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par informācijas nodošanu konkursa dalībniekiem attiecībā uz plānotajiem ceļu būvniecības pasūtījumiem. Aizturēts arī uzņēmējs Armands Zeihmanis. Viņš sēž uz apsūdzēto sola Daimler kukuļošanas lietā – noziegumā, kas pastrādāts pirms daudziem gadiem.
Nekā personīga rīcībā ir informācija, ka izmeklētājus interesē arī skandalozais autoceļu elektrifikācijas iepirkums, par ko ziņoja arī raidījums. LVC par katru cenu gribēja noslēgt līgumu ar firmu Reck, lai gan firma par darbiem prasīja divarpus reizes vairāk naudas, nekā LVC šim mērķim bija paredzējuši.
Aizturētais Zeihmanis un firma Reck ir saistīti ar būvuzņēmēju Armandu Garkānu, kurš septembra sākumā pabija KNAB būvnieku karteļa lietā.
Autoceļu būvēšanā un atjaunošanā katru gadu tiek ieguldīti 200 līdz 300 miljoni eiro. Naudu konkursos ceļu būves kompānijām sadala LVC. Uzņēmuma valdē līdz šim darbojās trīs locekļi - valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Mārtiņš Lazdovskis un Strods.
Kopš otrdienas uzņēmuma valdē ir vairs tikai divi locekļi, jo Strods tika atbrīvots no amata.
Izmeklētāji Strodu tur aizdomās, ka viņš 2017.un 2018.gadā, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, iepirkumu pretendentiem nodeva informāciju par LVC plānotajiem iepirkumiem.
LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange Nekā personīga norāda, ka Stroda "atbildības sfērā bija būvniecības pārvalde, satiksmes organizācijas pārvalde un autoceļu kompetences centrs". Taujāts, vai tur ietilpst arī iepirkumi, Lange atbildēja: "Zem būvniecības pārvaldes apakšā ir arī iepirkumu daļa."
Otrs aizturētais ir uzņēmējs Armands Zeihmanis. Šī nav pirmā reize, kad viņš nonācis korupcijas apkarotāju rokās. Zeihmanis ir apsūdzēts Daimler kukuļošanas lietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Šajā lietā par kukuļa izspiešanu no autobusu un trolejbusu piegādātājiem un naudas mazgāšanu apsūdzētas vairākas bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra uzticības personas. Zeihmani vaino kukuļu naudas legalizēšanas atbalstīšanā, kopā ar apsūdzēto bijušo Rīgas Satiksmes padomes priekšsēdētāju Leonardu Teni nopērkot un apsaimniekojot Kurhotel Simader viesnīcu Austrijā.
Lursoft dati liecina, ka Zeihmanis jau ilgāku laiku ir cieši saistīts ar ietekmīgā būvuzņēmēja Garkāna biznesa impēriju. Viņš un viņa ģimenes locekļi bijuši vairākos uzņēmumos, kur patiesais labuma guvējs ir arī Garkāns. Viena no tādām ir SIA A7 Betons.
Tajā pašā adresē atrodas arī ceļu būves kompānija Binders, kur viens no īpašniekiem ir Garkāns. Binderam līdz šim ir ļoti veicies Latvijas valsts ceļu konkursos. 2018.gadā tas ir saņēmis pasūtījumus par 29 miljoniem eiro un apvienībā ar A.C.B. vēl 38 miljonus. Tas ir trīs līdz četras reizes vairāk, nekā nākamais lielākais pasūtījumu ieguvējs sabiedrība Igate. Binderā noliedz, ka KNAB būtu par viņiem izrādījis interesei šajā vai kādā citā krimināllietā.
Strods ar Zeihmani ir pazīstami jau no laika, kad strādāja Rīgas domes struktūrās. Strods no 2000.gada bija Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks. Zeihmanis bija padomdevējs savam armijas dienesta biedram, Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram.
No izmeklētāju sniegtās informācijas noprotams, ka Strods savam paziņam Zeihmanim nodevis neizpaužamu informāciju par plānotajiem valsts ceļu būves iepirkumiem. Izmeklētāju nosauktajā laika periodā ceļu finansēšanā gandrīz puse naudas bija no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
2017. un 2018.gadā par Latvijas autoceļu atjaunošanu maksāja arī Eiropa. Ja apstiprināsies KNAB aizdomas, ka konkursi nav bijuši godīgi, tad nauda Eiropai būs jāatmaksā.
2017.gadā ceļu atjaunošanai un izbūvei tērēts 271 miljons eiro, no šīs naudas 110 miljoni eiro bija ES finansējums, savukārt 2018.gadā no 285 miljoniem eiro Eiropas finansējums bija 102 miljoni eiro.
Nekā personīga rīcība ir informācija, ka KNAB šajā lietā izmeklē arī savādo autoceļu elektrifikācijas iepirkumu. Arī tajā iezīmējas ar uzņēmēju Garkānu saistītas personas.
2017.gadā LVC izsludināja iepirkumu autoceļu aprīkošanai ar meteostacijām, auto uzskaites punktiem un apgaismojumu, kā arī visu šo iekārtu saslēgšanu vienotā tīklā. Tam bija atvēlēti 3,6 miljoni eiro. Konkursā pieteicās divi pretendenti. Lietuvas kompānija Fima, kas piedāvāja darbus veikt lētāk par piedāvāto summu. LVC lietuviešus izbrāķēja par it kā nepietiekamo kvalifikāciju. Otrs pretendents bija Reck, kas prasīja 8,5 miljonus.
Pretendenti līdz 2018.gada sākumam nikni cīnījās Iepirkumu uzraudzības birojā. Tad Fima strīdus pārtrauca, jo uzvarējis citā LVC iepirkumā – par VIA Baltica aprīkošanu. Tur sūdzību atsauca Reck.
Konfliktu laikā atklājās, ka pirms šī LVC pasūtījuma konkurentus, Fima apakšniekus bija apmeklējis Reck projektu vadītājs, bijušais Kandavas mērs no Zaļo un zemnieku savienības Rolands Bārenis.
Uzņēmumā Reck nenoliedza, ka Bārenis runājis ar konkurentiem, bet noliedza, ka apgalvojis par drošajām uzvarām. SIA Reck īpašniekos arī ir Armands Garkāns.
imants