Lai cilvēki saņemtu nepieciešamo naudas summu, viņiem uzņēmumam jāpārdod savs nekustamais īpašums pat zem kadastra vērtības. Vēlāk to iespējams atgūt, maksājot uzņēmumam par to jau trīsreiz vairāk. Ja maksājumus kavē, nekustamo īpašumu var zaudēt pavisam, savukārt uzņēmums izmanto pašreizējo situāciju, kurā darījuma pirmo daļu atbildīgās iestādes nekontrolē.
Kāds vīrietis bija nonācis naudas grūtībās. Tieši tajā brīdī viņš savā e-pastā saņēma vēstuli no nebanku aizdevēja Latvijas Hipotēka. Viņš atsaucās piedāvājumam un drīz vien jau sēdās pie uzņēmuma galda birojā Rīgā.
Piedzīvoto raidījumam de facto uzticēja viņa tuviniece, kura vēlējās palikt anonīma, līdz ar to turpmāk minētie aprēķini būs ilustratīvi. Raidījums de facto uzsver, ka tā žurnālisti pārliecinājušies par informācijas patiesumu, un norāda - notikušais atklājis jaunu kreditētāju izmantotu viltību, kas liek domāt par pelnīšanu uz lētticīgākās sabiedrības daļas rēķina vai pat iespējamu krāpšanu.
"Viņš bija vērsies citās bankās. Viņam atteica. Viņš bija iestidzis parādos un gribēja apvienot visus savus parādus vienā iestādē. Tā piedāvātā aizdevuma summa bija tik, cik viņam bija nepieciešama nauda. Tā nebija salīdzinoši liela," notikušo atstāsta Latvijas Hipotēkas bijušā klienta tuviniece.
Vīrietim piederēja dzīvoklis. Tā kadastra vērtība – apmēram astoņi tūkstoši eiro. Dzīvokļa tirgus vērtība, visticamāk, būtu vēl lielāka. Taču vīrietim bija nepieciešami tikai četri tūkstoši eiro. Latvijas Hipotēka no vīrieša par četriem tūkstošiem eiro dzīvokli nopirka, tajā pašā brīdī noslēdza arī Finanšu līzinga (nomas) līgumu. Proti, desmit gadu laikā samaksājot trīskārtīgi – nu jau apmēram 12 tūkstošus eiro, vīrietim dzīvokli bija iespējams atgūt, visu šo laiku maksājot nomas maksu par sev reiz piederējušo dzīvokli, taču vīrietis dzīvokli varēja zaudēt, piemēram, ja būtu kavējis maksājumu vairāk par diviem mēnešiem vai neievērojis kādu citu līguma nosacījumu. "Viņš bija pārdevis savu dzīvokli par grašiem," secina vīrieša tuviniece.
Šis ir tikai viens no gadījumiem, par kuru informācija nonākusi raidījuma de facto rīcībā. Iespējams, paši cilvēki vainojami tajā, ka parakstījuši neizdevīgos līgumus, tajā pašā laikā pašreizējais regulējums neaizsargā šo cilvēku intereses, kā tas sākotnēji bija arī ar tā dēvētajiem ātrajiem kredītiem.
Konkrētajā gadījumā vīrietis līgumus lauza un īpašumu atguva, piesaistot advokātu biroju, taču ne visiem ir tuvinieki, kuri var apmaksāt papildu izdevumus.
"Viņš (īpašumu) zaudē par stipri pazeminātu cenu, jo pēc tam tirgū viņi jau var pārdot par daudz lielāku summu. Es šeit redzu krimināltiesiskas konsekvences – krāpšanu. Jāsaka, ka viņi orientējas uz publiku, kuriem lielās komercbankas nedod kredītus, tāpēc, ka viņiem ir ļoti slikta kredītvēsture vai viņiem nav attiecīgu ienākumu," skaidro zvērināts advokāts Aldis Liepiņš, pie kura vērsušies vairāki Latvijas Hipotēkas klienti.
Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina par vairākiem gadījumiem, kuros Latvijas Hipotēkas esošie vai bijušie klienti vērsušies policijā. Vismaz vienā gadījumā policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Latvijas Hipotēkas īpašnieki ir Edgars Tālums un Ņikita Gončars.
Ne Tālums, ne Gončars sarunai ar de facto nepiekrita. Īsā telefonsarunā ar de facto Gončars norādīja: "Tikšanās diemžēl nebūs iespējama. Atsūtiet, lūdzu, jautājumus. Ar prieku atbildēsim rakstiski."
Atbilžu vietā de facto saņēma garu vēstuli, kurā norādīts, ka pērn 90% klientu maksājumus veikuši bez kavējumiem. Tāpat uzņēmuma pārstāvji esot nobažījušies, ka viņus cenšas nomelnot: "Kriminālprocesu uzsāk, lai noskaidrotu lietas apstākļus, vai noticis noziedzīgs nodarījums. Šādos gadījumos uzņēmums sadarbojas ar policiju, sniedz visu pieprasīto informāciju, mūsu prakse liecina, ka pēc dokumentu un darījumu procedūras izpētes process tiek izbeigts, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu. Pret uzņēmumu policijā vai tiesā pārkāpumi nav secināti. (..) Daļa no darījumu veidiem ir augsta riska darījumi, un tādēļ tiek slēgti pēc noteiktām un kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) izstrādātām vadlīnijām, ievērojot visus nosacījumus un pārliecinoties par klienta brīvo gribu."
Pārmetumi uzņēmuma izskan tieši saistībā ar zemo cenu, ko tas par īpašumu samaksā klientam. Tas ir līdzīgi kā iepriekš bija pārspīlēti augstie procentu maksājumi ātrajos kredītos. Šobrīd nav atrasts veids, lai pasargātu tos cilvēkus, kuri savas nezināšanas dēļ gatavi par niecīgu samaksu atvadīties no īpašuma un par bargu maksu to atgūt.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs neuzrauga šī darījuma pirmo daļu – nekustamā īpašuma pirkšanu/pārdošanu. Centra vadītāja pagaidām neredz iespēju, kā varētu regulēt šādu darījumu izpildi, neierobežojot nekustamā īpašuma pirkšanas/pārdošanas tirgu kopumā.
"Uzņēmumi vienmēr izmanto iespējas, kādas likumi paredz. Šajā gadījumā es nevarētu pateikt, ka likumā ir kaut kāds trūkums, kuru šobrīd vajadzētu labot, lai nepieļautu situāciju. Tā izskaidrošana ir tā problēma, no kā varbūt arī daļēji rodas sekas cilvēkiem. Protams, tās rodas arī tāpēc, ka cilvēks neizpilda tās saistības, kuras uzņēmās. Uzņēmumam būtu jādomā, vai piedāvātos maksājuma grafikus klienti var pildīt," norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pērn visvairāk sūdzību par nebanku kreditētājiem saņēma tieši par Latvijas Hipotēku. Tas bijis pārsteidzoši, jo iepriekš visbiežāk pārmetumi raidīti ātro kredītu virzienā. Visticamāk, lielu uzmanību pievēršot ātrajiem kredītiem, novārtā palikuši citi nebanku aizdevumu sniedzēji.