Rakstnieki, skolu un tehnoloģiju pārstāvji aicina Ķīli neaizrauties ar plašu digitalizāciju / Diena

20. decembris, 2014, 9:13

Laila

L

Domāju, ka digitalizēt vajag, tikai ar prātu! Zinu, ka daudzi izmanto Typing Study skolās - http://www.typingstudy.com

Atbildēt
0
0

12. augusts, 2012, 13:00

oho

o

Manuprāt, retais no rakstītājiem izlasījis publikāciju līdz galam. Līdzās kārtējai pārejošajai Ķīļa iedomai rakstītāji runā par to, kas notiek ar cilvēkiem, kas, protams, romantisku iedomu nevadīti, mainās - kļūst arvien pliekanāki un mazāk spējīgi domāt. Savstarpēji nesaistītas bildes kairina viņu uztveri, neliekot meklēt kopsakarus. Šobrīd vēl spēkā ir tas domāšanas veids, kuru tomēr ir vēl veidojis vārds, savstarpējās attieksmes starp zīmēm, spēja tās saistīt, bet tas vairs nebūs ilgi. Kas būs tālāk? Informācijas koncentrēšanās vienotā laukā, kuras pasniegšanu organizēs informācijas kontrolētājs un kuru minimālos daudzumos patērēs find, copy/paste paaudze, kas domās bildēs un īsu teikumu-formulu veidā. Ja padomā, tad viduslaikiem raksturīgā ikoniskā domāšana. Tehnoloģiski citā pakāpē.

Atbildēt
1
0

11. augusts, 2012, 14:07

domā nu

d

Salīkuši un sakumpuši no sēdešanas skolas solā. Un nu nāks nebeidzamās stundas ar datoru.

Atbildēt
1
0

11. augusts, 2012, 14:05

mjā

m

Visi zinam, ka bērni aizraujas ar datorspēlēm. Ir redzēts, ka spēlē tās līdz 24.00 naktī. Vecāki darbā. Kas spēs bērnus izkontrolēt?

Atbildēt
1
0

11. augusts, 2012, 14:03

alerģija

a

Visi neesam vienādi. Man, piemēram,pēc dažu gadu darba ar datoru, ir radušās nopietnas problēmas ar redzi, sāp rokas utt.

Atbildēt
1
0

8. augusts, 2012, 16:32

šausmas

š

Rakstniekiem un skolu un pārstāvjiem taisnība. ko tas Ķīlis iedomājas- liks vēl viņiem mācīties strādāt ar datoru un pakaļu kustināt!?

Atbildēt
0
2

8. augusts, 2012, 15:56

Visu ar mēru

V

Kāpēc nepārtraukti jādzird apvainojumi, ka skolotājs neprot, nevar strādāt ar datoru. Ir ļoooti daudz skolotāju, kuri jau kādus gadus 5 atpakaļ mācību stundās izmantoja arī šadu pieeju mācību satura apguivei. IT informācija ir ātri pieejama pat no vistālākajiem mūsu Zemes reģioniem.Paturēsim prātā pašu galveno - izmantosim daudzveidīgasm, dažādas mācību metodes viena vai otra mācību preikšmeta satuira apguvei, nevis tikai katrā stundā strādāsim ar datoru, digitālo tāfeli. Vai par savu personīgo veselību arī esam padomājuši, ja dienā 6-7 stundas būsim pie ekrāna? - nevajag pārspīlēt.

Atbildēt
5
0

8. augusts, 2012, 15:38

umka

u

Vēl 100 gadus pēc Gūtenberga grāmatu preses izgudrošanas mūki grāmatas turpināja rakstīt ar roku, jo īstas grāmatas, lūk, varot būt tikai ar roku rakstītas... Vēsture atkārtojas. Diemžel liela daļa nesaprot, ka iet runa par interaktīvajām grāmatām, kuras iekļauj tekstus, animācijas, skaņu, kustību uc. interaktīvas lietas. Stundām lasāmu un stāstāmu materiālu var vienkārši parādīt pāris sekunžu filmiņa. Viss tas, kas bija nesaprotams smagajos priekšmetos, fizikā,ķīmijā un fizikā var ļoti veiksmīgi attēlots savādāk. Tikai naivi cerēt, ka šadus kvalitatīvus materiālus var uztaisīt ķēķī. Tikpat labi varētu aicināt skolotājiem taisīt interaktīvās tāfeles no stikla un dienasgaismas spuldzēm. Diemžēl mūsu atpalicību izglītībā spilgti raksturo vasts ekonomika un jaunieši, kuri izvēlas emigrēt. Un šī atpalicība ir ierēdņu galvās, kas domā, ka sapērkoties plastmasas grabuļus ši atpalicība tiks likvidēta. Pēdējais konkurss par digitālajiem materiāliem pierādīja, kāpēc mēs skaitamies Eiropas korumpētākā valsts - tādā veidā turpinot mēs brienam vēl dziļakā purvā!

Atbildēt
3
0

8. augusts, 2012, 13:43

Santa

S

Nē, Iveta, nav visi no malas. Es esmu skolās iekšā, turklāt ar pieredzi ārzemju skolās. Un Jūs tik jauna, bet jau rigida pārmaiņām? Pārmaiņas nav biedējošas, tās ir priecīgi satraucošas! Interesanti, ka satraukums ir par datoratkarību, turklāt pagaidām tas šķiet stiprs arguments. Kāpēc mēs nekad neesam runājuši par atkarību no grāmatām? vai tad skolas laikā mēs neesam tās pārlasījušies? Kāpēc mēs nerunājām par telefona atkarību? Tā tač arī tehnoloģija, slikta veselībai, dažam pat ir 2-3 telefoni, runājam caur telefoniem un sms, ne vairs satiekamies klātienē! Kāpēc mēs nediskutējam par mašīnas/ sabiedriskā transprota atkarību? Veselīgāk taču ir iet kājām, vai braukt ar riteni! Bet nē, tas viss nav atkarība, jo tā jau ir normāla norma! Šis raksts ļoti labi atspoguļo pretestību pret pārmaiņām: http://sedlenieks.wordpress.com/2012/08/08/spalvu-kari/ Līdz ar to skaidrs ir viens: beigās viss būs labi! Attīstīsimies arī mēs! jo citi jau var mēģināt izlikties, ka saule ārā nespīd, slēpties zem lietussargiem, bet tas saules eksistences faktu nemainīs!

Atbildēt
7
2

8. augusts, 2012, 14:54

Eiklids

E

Man ļoti patīk, kā Santa izsakās. Un precīzi raugās uz šo rakstu Kristaps - jo patiesi nav skaidrs, ko raksta autors gribējis izspiest. Vai aiz matiem pievilkt no aptaujātajiem "ekspertiem", ka tie brīdina Ķīli nesteigties? Tiešā tekstā to neatrodu. Lasu tikai dažu cilvēku privātu viedokli, kas: 1) atspoguļo viena cilvēka pieredzi. Piemēram, Žolude, kura sākusi ar datoru rakstīt pirms 10 (!) gadiem. Kas tas? Vai ar to būtu jālepojas? Vai Ratinīka, kas baidās no visa, kas tai nav pazīstams, vai kaut kur sadzirdēts? Bailes no interneta, datora, IKT bija topā pirms 10 gadiem, bet no kurienes tie pārspīlējumi, vispārinājumi par datoratkarību, par saskarsmes iemaņu zudumu? Pētījumi par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā neko tādu neuzrāda, tieši otrādi - mainās komunikācijas formas, papildinās, rodas iespēja sadarboties, veidot kopprojektus, darīt to ātrāk, plašāk, profesionālāk, sasaistē ar realitāti. Žoludes un Ratinīkas viedokļi ir tādi īkšķa likumi. "Ko es zinu, tā arī ir". Jeb - man pagaidām zobi nesāp, tāpēc nesteidzieties ar elektrourbju iepirkšanu zobārstniecībai, iztiksim ar rokas urbjiem. 2) viens vienīgs skolēna viedoklis, kurš samērā skaidri pasaka - atvainojiet, man nepietiek ar plakanu tekstu, man nepietiek ar vienu formātu. Nākas vien piekrist. Teksts ir tikai viena satura formāts un galīgi nav tas labākais informācijas uztverei, nedz arī vienīgi pareizais, nedz arī palīdzošais cilvēkiem ar uztveres īpatnībām/traucējumiem. 3) Berelis runā pamatoti, bet drusku par citu tēmu. Lai gan arī par teksta, kā viena formāta, nepietiekamību un to, kā pielūgsmes objektu, kas Žoludei/Ratinīkai līdzīgajām liedz domāt plašāk. 4) Vilks arī kaut kādas muļķības gvelž par tekstu, kā lasītāja izdomas, iztēles rosinātāju. Cilvēks iestidzis kaut kur vēl pirms Vigotska un nav ieskatījies kādos pēdējās dekādes pētījumos par kognīciju, domāšanu rosinošiem faktoriem. 5) Vasiļjevs jau drusku konkrētāk par to, kā trūkst IKT lietotprasme un aizskar būtisku lietu, ar ko būs jasadurās digitālā satura ieviesējiem, taču aizrunājas pārspīlējumos par vardarbību un riskiem. Atkal īkšķa likums - kas man šķiet, tā tas ir visur. Pētījumus, to pašu jūsu mīļo literatūru jālasa, draugi, lai kompetenti spriestu par rakstā aizskartajiem jautājumiem, nevis jāspriež "nu es nezinu", "es šaubos", "man liekas". Ar saviem neargumentētajiem viedokļiem jūs tikai rādāt, cik daudzi ir apveltīti ar maģisko domāšanu, bet cik maz spēj kritiski, daudz maz objektīvi uzlūkot sagaidāmās pārmaiņas.

7
1

8. augusts, 2012, 13:43

antiņš

a

Visu var mācīt ar datora palīdzību,ja ir attiecīgas programmas,bet rakstīt jāmācās ar roku,pildspalvu,zīmuli.

Atbildēt
1
0

8. augusts, 2012, 13:39

Kristaps C.

K

Lielā mērā raksts tomēr ne pa tēmu. Literāti izsakās par personisko attieksmi pret tehnoloģijām... cik plaša saistība ar mācību līdzekļiem? Kur eksakto/dabaszinību pasniedzēju viedoklis? Sajūta, ka nefigurē tāpēc vien, ka žurnālistei nav tuva joma un nav kontaktos attiecīgo cilvēku. Tomēr reāli jāskatās - lai arī kultūra, protams, vajadzīga, ne jau tie ar desmitniekiem literatūrā, kas aizies mācīties uz baltu filologiem, literatūrpētniekiem un mākslas vēsturniekiem būs tie, kas eksportu veicinās un IKP cels. Planšetdatorus katram skolēnam nafig, bet vismaz vajadzētu panākt to, ka skolēniem internetā ir par brīvu pieejams viss, kas ir mācību programmā.

Atbildēt
6
0

8. augusts, 2012, 13:28

Loks

L

Manuprāt puse šo "speciālistu" nesaprot būtiskāko, ka nav jau ar "planšetnieku" jāaizvieto papīrs pilnībā. Tas var aizvietot grāmatas uz kurām tiek tērēti milzīgi līdzekļi un kuru cenas manuprāt ir nepamatoti uzskrūvētas. Kā arī protams dod papildus interaktivitāti. Neviens tak nesaka, ka sacerējumi vai diktāti būs jāraksta uz planšetets. Tāpat turpinās rakstīt/rēķināt uz papīra/burtnīcās. Un drošība arī ir risināms jautājums, galvenais ir to visu realizēt tā, lai nozagta planšete būtu nekam nelietojama un tas jau pašā saknē novērsīs vēlmi viņas zagt.

Atbildēt
3
1

8. augusts, 2012, 13:02

Ķīli!

Ķ

Jau tagad mūsu jaunieši nelasa un neprot normāli rakstīt,bet pēc Tavām debīlajām "reformām" ar latviešu valodu būs cauri.Ko PSRS 50 gados nespēja 'Vienotība" sešos būs paveikusi.

Atbildēt
4
4

8. augusts, 2012, 11:58

ulzha

u

Ciemojos Zviedrijas skolā pirms gadiem ē-piecpadsmit, un apbrīnoju e-mūzikas klasi ar instrumentiem, kombjiem, mikserpultīm, kur varēja stundas laikā ~kuru katru lāča apmīdīto ausu īpašnieku iesaistīt aizraujošā, laikmetīgā muzicēšanā... Vai kustīgs aizkuņģa dziedzera attēls un kopīpeistojams teksts e-grāmatā būtiski uzlabos mācību apguvi?

Atbildēt
2
0

8. augusts, 2012, 11:10

A

Ivetai no uztraukuma ieklemmējusies klaviatūra. :-)))

Atbildēt
5
2

Šodien

Pievienot komentāru

61 komentārs

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli