Viņš skaidroja, ka šodien starp iesaistītajām pusēm notikušas konstruktīvas sarunas, kā rezultātā rasts iespējams strīda risinājums. Taču, pirms šīs vienošanās apstiprināšanas, arodbiedrība vēlas sagaidīt attiecīgus precizējumus NMPD iecerētajā reformā. Plānots, ka šos precizējumus arodbiedrība saņems rītdien.
"Tikšanās bija konstruktīva un tika apspriesti [strīda] risinājumu varianti. Jāsaka, ka nonācām diezgan tuvu tam, kas varētu apmierināt visas iesaistītās puses," sacīja Keris, piebilstot, ka pašlaik paust detalizētākus komentārus par panākto vienošanos būtu pāragri.
Pēc LVSADA priekšsēdētāja teiktā, visas trīs iesaistītās puses vienprātīgi atzina, ka, ja reiz problēmas galvenais iemesls ir NMPD darbinieku trūkums, tad galējais risinājums jāveido ar mērķi piesaistīt jaunus dienesta darbiniekus. Arodbiedrības vadītājs norādīja, ka pretējā gadījumā varētu nākties samazināt NMPD sniegto pakalpojumu apjomu. "Par to esam jau brīdinājuši gadiem, bet ir pienākusi skarbā realitāte un ilgāk atlikt vairs nevar," uzsvēra Keris.
Kā ziņots, LVSADA sākusi kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegusi NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Kā apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. "Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma," sacīja Bāriņa.
Savukārt NMPD vadība noraidīja LVSADA pārmetumus par dienesta darba organizācijas izmaiņu negatīvo ietekmi uz palīdzības gaidīšanas laiku, tomēr ir gatava turpināt konstruktīvu diskusiju ar arodbiedrību.
Dienests iepriekš vēstīja, ka tā darba organizācijā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.
Dienesta direktore Liene Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.
Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.
NMPD pārstāve Sarmīte Skujiņa aģentūrai LETA aizvadītajā nedēļas nogalē stāstīja, ka LVSADA kolektīvo interešu strīda prasībā trūkst pamatojuma tam, kāpēc NMPD īstenotās pārmaiņas atsevišķos reģionos būtu jāatceļ.
Pēc viņas paustā, šī iemesla dēļ NMPD prasību nevar izvērtēt pēc būtības, tomēr patlaban dienests sagatavojis un nosūtījis vēstuli arodbiedrībai, aicinot to uz konstruktīvām sarunām. NMPD gaida arodbiedrības atbildi, jo tikai pēc tās saņemšanas tiks lemts par tālākajiem soļiem, sacīja Skujiņa.
Viņa informēja, ka vēstulē arodbiedrībai NMPD atkārtoti vērsa uzmanību uz to, kāpēc izmaiņas nepieciešamas. Tāpat dienests ar datiem un piemēriem mēģinājis kliedēt bažas par palīdzības sniegšanas savlaicīguma apdraudējumu, kas, pēc NMPD datiem, nav tiesa, jo dati liecina, ka palīdzība tiek sniegta laicīgi, teica NMPD pārstāve.
Arodbiedrība nepiekrīt NMPD iepriekš paustajam, ka prasība neatbilstoši noformēta.