Viņš norāda, - tā kā kokogles ir ievestas no trešās pasaules valstīm, to izcelsme un ķīmiskais sastāvs ir patērētājam nezināmi. "99% gadījumu trešās pasaules valstīs ražoto kokogļu ķīmiskais sastāvs, kā arī ražošanas procesā lietotie piejaukumi nav zināmi, līdz ar to ogles var būt pat kaitīgas patērētājam."
Tādējādi tiek pārkāpta ES regula REACH (Registration, Evaluation, Authorisation and Restrictions of Chemicals), kas nosaka, ka ikvienu ķīmisko vielu, kas tiek izmantota ES, to ražotājiem un importētājiem ir jāreģistrē "Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā", uzsver Jēkabsons.
Veselības inspekcija 2015.gadā ir sākusi pārbaudes uzņēmumos, kas veic kokogļu importu, lai noteiktu, vai piedāvājuma klāstā esošās kokogles atbilst REACH regulas prasībām, un plāno to darīt arī šogad.
Kā atzīmē Jēkabsons, lai identificētu ES standartiem visbiežāk neatbilstošas kokogles, kas importētas no Āfrikas vai Ukrainas, pietiek aplūkot ogļu izskatu un informāciju uz iepakojuma. Ievestās kokogles parasti veikalos tiek pārdotas nelielos iepakojumos - 15 litri, tās ir mazas un vienādas frakcijas, maisa satura būtisku daļu veido ogļu smalkumi. Visbiežāk šādām oglēm uz iepakojuma ir norādīts kāds Latvijas uzņēmums - importētājs vai izplatītājs.
"Ņemot vērā Latvijā kontroles trūkumu, dažs negodīgs izplatītājs pamanās uz iepakojuma uzrakstīt, ka ogles ražotas Latvijā," atzīmē Jēkabsons, piebilstot, ka Latvijas alkšņa ogles gan pēc izskata, gan īpašībām ir stipri atšķirīgas no tām, kas tikai tiek uzdotas par pašmāju.
Lielie Eiropas kokogļu vairumtirgotāji, kas jau gadiem strādā ar Āfrikas piegādātājiem, no šī kontinenta atvestajās oglēs atrod visādas lietas, kas tiek dedzinātas, lai tikai palielinātu apjomu. Nereti var atpazīt apdegušus apģērba gabalus, apavus, māju fragmentus un citādus sadzīves priekšmetus.
Baltijas valstīs kokogļu ražošanai tiek izmantota galvenokārt alkšņa malka, kas veido dažāda izmēra, taču galvenokārt lielus kokogļu gabalus, kas pārsvarā netiek fasēti mazos iepakojumos. Lielākā daļa Latvijas rūpnīcu, kas ražo vērā ņemamus apjomus, jau vairāk nekā desmit gadus eksportē kokogles uz dažādām Eiropas valstīm, un to ražošanas procesi atbilst ES prasībām.
Lai paaugstinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, 2007.gadā ES ir stājusies spēkā REACH regula, kas nosaka, ka ķīmiskām vielām, kas tiek ražotas un importētas ES vienas tonnas vai lielākā apmērā, ir jāveic reģistrācija Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā. REACH regulas 5.pants nosaka, ka, "ja nav datu, nav tirgus".
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ķīmiķe Līga Rubene norāda, ka līdz šim REACH reģistrācijai ir saņemtas 64 reģistrācijas dokumentācijas no Latvijas juridiskām personām, kas veic darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem. Salīdzinājumam - no Igaunijas 94, no Lietuvas - 160, Vācijas - 11 367. Latvijā kokogļu ražošanas un importēšanas segmentā REACH prasībām atbilst tikai trīs uzņēmumi, kas reģistrāciju ir jau veikuši 2010.gadā.
"Lai kontrolētu, vai lielveikalos nopērkamās kokogles atbilst REACH regulas prasībām, Veselības inspekcija 2015.gadā ir veikusi kontroles sešos uzņēmumos, kas nodarbojas ar kokogļu tirdzniecību un turpinās to darīt arī šogad saskaņā ar plānu un uzraudzības programmā noteiktajām prioritātēm", skaidro Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga.
Konstatējot, ka importētājs nav veicis reģistrāciju saskaņā ar REACH regulas prasībām un kontroles brīdī nav pieejams REACH reģistrācijas numurs, uzņēmumam 2015.gada pārbaužu rezultātā tika uzdots importētās kokogles atsaukt no tirdzniecības tīkla. Kā otra iespējamā sankcija par noteikumu neievērošanu ir naudas sods saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu - no 700 līdz 1400 eiro.
Jēkabsons skaidro, ka Latvijā ir radusies situācija, kad vietējiem kokogļu ražošanas uzņēmumiem ir jāsaskaras ar negodīgu konkurenci, kuras avots ir uzņēmumi, kas importē ES noteikumiem neatbilstošu produktu, kas maksā teju uz pusi lētāk, jo nav reģistrēts. Apdraudēts ir arī gala lietotājs, kurš nezina, kādas vielas ir izmantotas ražošanas procesā.
"Kontrolējošās institūcijas tikai pagājušajā gadā pēc mūsu asociācijas iniciatīvas ir sākušas veikt kontroli," uzsver Jēkabsons. Viņš norāda, ka vēl šodien daudzi lielveikalu ķēžu un citu tirdzniecības vietu iepircēji nezina par šādas regulas esamību vai to ignorē, jo atbildīgās institūcijas, kuru pārziņā ir REACH administrēšana, ir visai pasīvas informēšanā par regulas prasībām un uzņēmumu motivēšanā ievērot ES noteikumus.
Šobrīd kokogles, kas ir importētas no ārpus ES esošām valstīm, ir nopērkamas gandrīz visās Latvijas tirdzniecības ķēdēs un degvielas uzpildes stacijās. Latvijas patērētājiem kopumā kokogles piedāvā nedaudz vairāk kā desmit uzņēmumi, lai gan precīzi dati par REACH reģistrāciju ir tikai četriem no tiem, atzina Jēkabsons.
Baltijas kokogļu ražotāju asociācija ir dibināta 2015.gadā, apvienojot Baltijas lielākos kokogļu ražotājus un eksportētājus. Asociācijas biedri ražo un eksportē kokogles, kas ir ķīmiska viela un ir pakļauta reģistrācijai Eiropas ķimikāliju aģentūrā (ECHA). To nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907-2006, kas nosaka ķīmisko vielu un maisījumu reģistrēšanu, vērtēšanu, licenzēšanu un ierobežošanu (REACH). Visu asociācijas biedru ražotā produkcija ir REACH reģistrēta un atbilst ES prasībām.