Šogad Spēlmaņu nakts balvas tika pasniegtas jau 27. reizi un ceremoniju veidoja Liepājas teātra komanda: Mārtiņš Kalita, Rasa Bugavičute-Pēce, Dainars Albužis, Mārtiņš Feldmanis, Milda Ziemane, Raitis Beķeris, Jevgenija Skoraja, Asnate Siliņa. Nominantu un žūrijas matos plīvoja inscenēts Liepājas vējš vai nu mājas fēna vai atsaucīgo topošo audiovizuāļu vēja mašīnas radīts, kas ir mazliet rotaļīgs apliecinājums – lai gan viss ir ļoti nopietni, teātris vienmēr būs arī mazliet nenopietni. Apliecinājums arī tam, ka cilvēku radošo garu un pielāgošanās spējas tik viegli nemaz nevar apturēt.
Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: žūrijas komisijas priekšsēdētāja, teātra zinātniece Līga Ulberte, teātra kritiķe Andra Rutkēviča, komentētājs, tulkotājs Eduards Liniņš, teātra žurnāliste un producente Jevgēņija Šermeņeva un teātra kritiķe un kultūras žurnāliste Undīne Adamaite.
Groteskas tīrradnis
''Tā ir skatītāja laime, ka viņš nokļūst tādā izrādē, kur sakrīt kopā visi komponenti. Gan viss aktieru ansamblis, galvenie varoņi, aizraujošais sižets, gan iespēja pasmieties izrādes laikā un padomāt – pēc tam. Par tādu izrādi iepriekšējā sezonā ir kļuvusi Šekspīrs – apjomīgs, muzikāls, spēles teātris, kas balstīts uz Šekspīra traģēdiju tekstiem, ar gudrām un asprātīgām dekorācijām, ar gluži neticamu galveno lomas atveidotāju – lielisku aktrisi slepkavas karaļa Ričarda lomā, ar visu pārējo pārmiesošanos, ar nevainojamu aktierisko partnerību, par kādu aktieri parasti sapņo. Nešaubīgi lielās formas izrāde, kur katra detaļa – gan liela, gan maza – ir ideāli ievietota kopējā iecerē, un nekas nav palaists garām, lēmumu par Gada lielās formas izrādi nosaukt Elmāra Seņkova izrādi Šekspīrs pamato Šermeņeva.
''Tas ir visai rets baudījums – vērot īstenu skatuves mākslinieka drosmi, paplašinot sava ampluā robežas (un līdz ar to vairāk vai mazāk riskējot ar skatuvisko renomē). Ineses Kučinskas Ričards ir aktieriskās pārtapšanas meistarstiķis, pārsteidzošs savā pārliecībā un konsekvencē, turklāt jo vērtīgāks tāpēc, ka ir īsts groteskas – šī grūtā un reti koptā žanra – tīrradnis. Inese ne vien rada neiedomājami spilgtu tēlu, bet ir stabilitātes centrs visai izrādei, koncentrējot ap sevi tās daudzos stilistiski un saturiski autonomos, ar krietnu centrbēdzes potenciālu apveltītos elementus,'' tāpēc Gada labākā aktrise ir Inese Kučinska Eduarda Liniņa un visas žūrijas redzējumā.
''Kārlim Reijeram šis ir tikai piektais gads teātrī. Viņš joprojām ir ļoti jauns, bet jau ļoti dažāds. Vienas sezonas robežās nīkulīgā Ņurņika totālā nevaronība uz lielās skatuves un inteliģentā Advokāta gandrīz caurredzamais domāšanas process ekrāna tuvplānā. Bet visvairāk puika Jēkabs, kurš redz tumsā. Vienlaikus stāstītājs un varonis, pieaugušais un bērns. Aizraujošs un aizkustinošs iniciācijas ceļa iemiesojums – no bērnības tīrā prieka līdz neizbēgamās pieaugšanas sāpēm bez didaktikas, jūtināšanās un meliem. Loma, kas nospēlēta tādā iekšējā brīvībā un profesionālā briedumā, ka vakardienas studentu pārliecinoši ieraksta aktieros, kas veido teātra seju,'' Gada aktiera izvēli pamato žūrijas priekšsēdētāja Ulberte.
Ne tikai repertuāra vienība
''Pagalms atdzīvojas nav vienkārši laba bērnu izrāde. Tā ir bērnības esence. Pasaule, kurā valda izziņas prieks, spēlēšanās azarts, fantāzija un aizrautība. Skatoties izrādi, ir skaidrs, ka Pīters Pens Nekurnekadzemi neizdomāja, bet tāda reāli pastāv. Tepat līdzās. Par tādu var kļūt jebkurš pamests šķūnītis vai garāža, ja to atdod bērniem. Konkrētā gadījumā tā ir reāla garāža, pilna ar iepriekšējo saimnieku atstātām mantām. Jauno aktieru rokās šīs lietas atdzīvojas ar nebijušu atraktivitāti. Viņu aizrautīgais darbs rada drošības sajūtu, ka bērnu izrādes nav tikai obligātas repertuāra vienības, bet patiess prieks un piedzīvojums. Un es mazliet apskaužu publiku, kas to visu vēl tikai skatīsies,'' režisora Toma Treiņa (Willa teātris) Gada bērnu izrādi raksturo Rutkēviča.
Nominācija Gada izrāde pusaudžiem lielā mērā ir radusies un kļuvusi ļoti spēcīga, tieši pateicoties režisores Kristas Burānes meklējumiem teātrī. Viņa kopā ar jaunajiem dzejniekiem, kas kā ar novilktu ādu izspēlē savas paaudzes apmulsušo manifestu un nevēlēšanos dziedāt falšas tikumības/liekulības korī, šogad saņem Skatuves naglu par izrādi Netikumīgie.
''Ir svarīgi, ka paaudze ar laikabiedriem runā savā valodā. Par problēmām, kas satrauc katru. Šī izrāde palīdz arī citu paaudžu skatītājiem sajust, ar ko dzīvo šinī laikmetā augušie bērni. Izrāde ievelk kopīgajā spēlē. Runā ar zāli atklāti un jūtīgi. Izrāde sevī ir uzņēmusi visu, no kā sastāv šodienas kultūras telpa, kurā izpaužas jaunie varoņi. Tā ir dzeja kā izteiksmes iespēja, instalācija kā radīšanas telpa, mūzika un video kā laikmetīgās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Līdzradīšanas iespējamība kā partnerība un līdzpārdzīvojums. Autori paši ir savu tekstu varoņi, vienīgais profesionālais aktieris nospēlē tīru dokumentalitāti,'' vērtē Šermeņeva.
Par Gada režisoru žūrija vienbalsīgi lēma nosaukt Valteru Sīli, kurš šo godu šosezon ir pārliecinoši nopelnījis, turpinādams pārsteigt ar dzīves un teātra valodas pētniecības eksperimentiem, pārliecinoši pieņemdamies profesionalitātē, domas spēkā un pasniegumā. Izrādes: Puika, kurš redzēja tumsā, Finlandizācija (Latvijas Nacionālais teātris), Izskatās, ka tu mirsi (kopā ar Kati Krolli, Dirty Deal Teatro, Latvijas Jaunā teātra institūts), Uzvara ir mirklis (Valmieras vasaras teātra festivāls).
Skatītāji par gada labāko aktieri atzinuši Andri Keišu, par gada aktrisi – Inesi Kučinsku, bet gada labāko izrādi – Šekspīru Liepājas teātrī.