: FOTO: Kā pilsoņi balsoja tautas nobalsošanā
Vislielākā aktivitāte reģistrēta galvaspilsētā. Ja rīta agrumā galvaspilsētā bija vērojama mazākā aktivitāte, tad ar katru stundu Rīgā vēlētāju aktivitāte tikai pieauga. Iecirkņu slēgšanas brīdī Rīgā referendumā bija piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju.
Ļoti augsta aktivitāte reģistrēta arī Vidzemē (298 566 jeb 72,95%) un Kurzemē (145 250 jeb 70,98%). Turpat cieši seko zemgalieši (158 511 jeb 68,30%). Mazāka, bet ne būtiski zemāka aktivitāte bijusi Latgalē (141 707 jeb 60,03%).
Lielo pilsētu vidū īpaši izceļas Valmiera, kurā aktivitāte sasniegusi 84,04%.
Līdz šim viskuplāk apmeklētais referendums Latvijā bija tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas notika 2003.gada 20.septembrī. Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 jeb 71,45% vēlētāju.
Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām, un tautas izvērtēšanai bija nodoti grozījumi Pilsonības likumā. Tajā piedalījās 928 040 jeb 69,16% vēlētāju.
Līdz šim trešais apmeklētākais referendums notika pērn jūlijā, kad, pamatojoties uz tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, pilsoņu izvērtēšanai tika nodots lēmumprojekts par Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos tika reģistrēti 689 988 balsstiesīgi pilsoņi, un vēlētāju aktivitāte sasniedza 44,73%, kas šodien tika pārspēts jau plkst.16.
Tomēr netika pārspēts 1991.gada 3.marta balsotāju aktivitātes un kopējā apmeklējuma rekords, kad notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 cilvēki, tostarp pašreizējie nepilsoņi, no kuriem aptaujā piedalījās 1 666 128 jeb 87,56% balsstiesīgo.
Kā ziņots, līdz plkst. 20 referendumā bija piedalījušies 981 858 pilsoņi jeb 63,54% no visiem balsstiesīgajiem.
Līdz plkst.20 galvaspilsētā jau bija reģistrēta visaugstākā aktivitāte starp visiem vēlēsānu apgabaliem - savu izvēli bija izdarījuši 294 450 jeb 72,07% vēlētāju.
Ne mazāk aktīvi balsojuši arī vidzemnieki (275 449 jeb 67,30%), kurzemnieki (134 368 jeb 65,66%) un zemgalieši (147 184 jeb 63,42%). Latgalē aktivitāte bijusi mazākā, taču ne mazāk vērā ņemama - 130 407 jeb 55,25%.
Jau ziņojām, ka līdz plkst. 16 referendumā bija piedalījušies 789 822 jeb 51,12% pilsoņu. Kā liecināja statistikas dati, vēlētāju aktivitāte jau šobrīd pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.
Vislielākā aktivitāte pašreiz bijusi Kurzemē (111 610 jeb 54,54%), Vidzemē (222 694 jeb 54,41%) un Rīgā (221 524 jeb 54,22%). Seko Zemgale (119 528 jeb 51,50%) un Latgale (108 192 jeb 45,83%).
Visaktīvākie ir Pierīgas novadi, tostarp tradicionāli aktīvākais ir Saulkrastu novads, bet vismazāk aktīvie ir novadi Latgalē – Riebiņu, Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils un Ciblas novads, kā arī Olaines novads. Aktīvi balsotāji ir arī teju visās lielākajās pilsētās, izņemot Daugavpili.
Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.
Vēlētāju aktivitāte šodien ir arī krietni augstāka nekā pēdējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās pērnā gada rudenī, kad līdz plkst.16 bija nobalsojuši 42,88% no visiem balsstiesīgajiem, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Jau ziņojām, ka pirmo četru stundu laikā vislielākā aktivitāte novērota Kurzemes pusē, kur tautas nobalsošanā piedalījušies jau 62 313 jeb 30,45% balsstiesīgo. Joprojām liela aktivitāte vērojama Vidzemē, kur savu izvēli pauduši jau 121 137 jeb 29,60% pilsoņu. Seko Zemgale (67 619 jeb 29,14%) un Latgale (62 158 jeb 26,33%). Pagaidām zemākā aktivitāte vērojama galvaspilsētā Rīgā, kur līdz pusdienlaikam piedalījušies 101 140 jeb 24,75% pilsoņu. Saulkrastu novadā bija lielākā aktivitāte (40,63%).
Diena jau ziņoja, ka referenduma norises pirmajā stundā Latvijā bija piedalījušies 25 191 jeb 1,63% balstiesīgo, Diena uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Pirmajā stundā lielākā aktivitāte bijusi Vidzemes pusē, kur nobalsojuši 7648 jeb 1,87% pilsoņu. Seko Kurzeme (3501 jeb 1,71%), Zemgale (3984 jeb 1,68%), Rīga (6542 jeb 1,60%) un Latgale (3537 jeb 1,50%).
Daugavpilī pirmajā stundā pēc iecirkņu atvēršanas nobalsoja 1015 jeb 1,62% vēlētāju, Rēzeknē 257 jeb 1,79% balsstiesīgo, Jēkabpilī 306 jeb 1,71%, Jelgavā 732 jeb 1,81%. Liepājā nobalsoja 716 jeb 1,5%, Ventspilī 455 jeb 1,78%. Jūrmalā jau nobalsojuši 538 jeb 1,54%, Valmierā 430 jeb 2,12% vēlētāju.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Kārlis Kamradzis skaidroja, ka salīdzinoši ar iepriekšējo tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu un parlamenta vēlēšanām šoreiz aktivitāte pirmajā stundā ir lielāka. Viņš skaidroja, ka pēdējās parlamenta vēlēšanās pirmajā stundā nobalsoja 1,5% vēlētāju, bet referendumā par parlamenta atlaišanu - 1,3%. "Tas rāda, ka aktivitāte ir ļoti liela," Latvijas Radio teica K.Kamradzis.
Jautāts, vai pirmajā stundā ir saņemtas ziņas par kādām nekārtībām vai incidentiem, K.Kamradzis teica: "Paldies dievam, nav. Arī no policijas neesam saņēmuši nekādas ziņas." Viņš stāstīja, ka dažos vēlēšanu iecirkņos to atvēršanas brīdī esot bijušas problēmas ar internetu, taču tās ātri novērstas.
Arī politoloģe Iveta Kažoka vērtē, ka vēlētāju aktivitātes rādītāji pirmajā stundā ir ļoti augsti. Viņa intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, ja šāds aktivitātes līmenis saglabāsies visas dienas garumā, tad varēs runāt par ļoti augstu aktivitātes līmeni un varētu sasniegt pat 65%.
Politologs Juris Rozenvalds savukārt norādīja, ka aktivitātei jābūt salīdzinoši augstai, jo atmosfēra pirms referenduma bija pietiekami saspīlēta un tas arī motivē doties balsot. Pēc pirmās stundas gan spriests par kopējo aktivitāti referendumā esot pārsteidzīgi, taču J.Rozenvalds prognozē, ka šodien balsot referendumā būs devušies kopumā ap 60%.
Jau ziņots, ka vēlēšanu iecirkņi šorīt tika atvērti plkst. 7. Kopumā Latvijā darboja 950 iecirkņi. Balsošana ilgs līdz plkst. 22.
(papildināts ar jaunākajiem datiem)