Kad februāra beigās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistus iepazīstināja ar pamatnostādnēm, viņa izteica vēlmi, lai jaunā nodokļu sistēma stātos spēkā jau 2018. gadā, un solīja meklēt iespēju kompensēt pašvaldībām plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu. Ieņēmumi no IIN ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Ja valdība apstiprinās pamatnostādnes, ministrija gatavos grozījumus likumos, kurus tad sāktu izskatīt jau vasaras otrajā pusē. Reizniece-Ozola uzskata, ka šis ir vispiemērotākais laiks, lai izdarītu pārmaiņas nodokļu likumos, jo ekonomikas attīstības veicināšanai vēl būs pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Jaunās stratēģijas mērķis ir panākt, lai 2020. gadā vidējā ikgadējā iekšzemes kopprodukta izaugsme ir vismaz pieci procenti un iekasēto nodokļu apjoms sasniegtu 1/3 no iekšzemes kopprodukta.
Premjera Māra Kučinska (ZZS) vadībā plānots izveidot politisko darbu grupu, par kuras sastāvu pirmdien vēl vienosies koalīcija. Premjers piektdien Dienai atzina, ka grupā varētu būt valdošo partiju līderi, kā arī finanšu, labklājības un ekonomikas ministri, ar šīm nozarēm saistīto Saeimas komisiju vadītāji, sabiedrotie no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, kurā ir Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Pie sarunu galda sēdēs arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Kučinskis uzskata, ka pārstāvniecības līmenim ir jābūt tādam, lai pilnvarotie ir arī lēmumu pieņēmēji. "Svarīgi nepazaudēt nevienu sociālo partneri diskusijās," piebilda premjers. Viņaprāt, būs trīs smagie punkti. Tā būs vienošanās ar pašvaldībām, finansējums veselībai, kā arī nākamā gada valsts budžeta apspriešana, jo pirmajā gadā pēc grozījumu stāšanās spēkā vēl nevarēs cerēt uz ekonomikas izrāvienu. Tāpēc būs ierobežotas ministriju iespējas pretendēt uz jaunās politikas iniciatīvu finansējumu un nāksies aizmirst par naudas sadalīšanu pēc deputātu kvotām.
Finanšu ministrija jaunajā nodokļu stratēģijā piedāvā darbaspēka nodokļa reformu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23 procentiem uz 20 procentiem ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet 23 procentu likmi noteikt ienākumu daļai, kas pārsniedz 45 000 eiro. Ministre pieļauj, ka viena no iespējām, kā pašvaldībām kompensēt finansējuma samazinājumu, ir noteikt garantētus 19,5% no nodokļu ieņēmumiem. Tas savukārt var radīt valsts budžeta deficītu. Gan Reizniece-Ozola, gan Kučinskis uzsvēra, ka nodokļu reforma ir komplekss pasākumu kopums. Tajā nozīmīgu vietu ieņems arī ēnu ekonomikas apkarošana, kas dotu papildu finansējumu budžetā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6.marta, numurā!
Zirgenzons