Skolu tīkla reforma ļoti satrauc gan izglītības iestādes, gan pašvaldības. Šobrīd joprojām ir virkne jautājumu, uz kuriem nav atbilžu, tostarp par kvantitatīvajiem kritērijiem, kas būs izšķirošie, lai saglabātu vai reorganizētu skolu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) min skaitli 120 – tik daudz skolu, visticamāk, skars pārmaiņas. Šogad gan saskaņota tikai 25 izglītības iestāžu slēgšana, apvienošana vai statusa maiņa. Tiesa, pašvaldību rīcībā ir lielāki skaitļi.
Apvienotās klases nebūs
Patlaban nav skaidrs, kādi būs finansiālie ieguvumi no IZM virzītās reformas. Aprēķini tiek solīti 15. augustā, kad būs gatavs informatīvais ziņojums. Līdz tam vēl notiks sarunas ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, taču galvenais akcents paliek nemainīgs – finansiālā un administratīvā efektivitāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ārkārtas sēdē uzsvēra IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, kurš 21. augustā atgriezīsies Liepājā, lai turpinātu vadīt 6. vidusskolu, tātad būs jāizraugās jauns IZM "vēstneša" amata izpildītājs. Viņš norādīja, ka publiski izskanējušais skaitlis 120, proti, skolas, kuras sagaida pārmaiņas, nenozīmē, ka tās visas tiks slēgtas. Tas, cik no 31 valsts ģimnāzijas un 207 vidusskolām paliks skolu kartē, arī nav zināms. Iespējams, optimizācijas šķēres skars tās 70 iestādes, kurās sākumskolas posmā klasē ir vidēji pieci līdz septiņi skolēni, savukārt 7.–9. klašu posmā tādas ir 46 skolas. Patlaban 54 no tām ir apvienotās klases, un, kā teica K. Strautiņš, "no tāda modeļa virzāmies projām". Vēl vairāk nekā 50 skolās klašu vidējais piepildījums pamatskolā ir astoņi līdz 10 skolēni, kas arī var izrādīties par maz, lai to saglabātu, jo šobrīd – IZM ieskatā – 20 līdz 22 skolēni ir optimālais skaits klasē. Taču pilnīgi skaidrs, ka desmit vidusskolas, kurās nav vairāk par septiņiem skolēniem 10.– 12. klasē, savu statusu zaudēs. Tas pats, visticamāk, notiks ar 19 skolām, kurās ir 8–10 skolēni klasē. Attiecībā uz 7.–12. klašu posmu, kur skolu tīkls ir visnesakārtotākais, IZM attiecībā uz kvantitatīvajiem kritērijiem vēlas paturēt galavārdu, noteiktos gadījumos piespiežot pašvaldības reorganizēt skolu, sacīja IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda: LPS ieskatā – skolas, sākot no 80 bērniem, būtu atzīstamas par dzīvotspējīgām.
Par pierobežu vēl diskutēs
I. Dundure arī koriģēja IZM teikto, ka šogad pārmaiņas skars 25 izglītības iestādes, kas lielākoties izpaudīsies kā pirmsskolu pievienošana skolām, norādot, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Tā šogad desmit vidusskolās netiks atvērtas 10. klases, piemēram, Valmieras novadā – Mazsalacas un Naukšēnu vidusskolā, atstājot lauku teritorijā tikai Rūjienas vidusskolu, tātad optimizācija skar lielāku izglītības iestāžu skaitu. Lai gan IZM taisnojās, ka šāds pašvaldību lēmums nav jāsaskaņo ar ministriju, šāda neinformētība izpelnījās klātesošo kritiku, jo rada iespaidu, ka vietvaras kūtri konsolidē skolu tīklu.
Arī par Latvijas austrumu pierobežas skolu kvantitatīvajiem kritērijiem vēl tiek diskutēts. Ir divi varianti, kas attiektos uz šīm teritorijām. Pirmais – paredzēt gar robežu 15 kilometru «tauvas joslu», kur skolām tiktu piemērots saudzējošs režīms, ļaujot atvērt pamatskolas posmā klasi ar septiņiem skolēniem vai vispār nenoteikt nekādus kritērijus. Otrs variants – skatīties novada līmenī, kuras skolas saglabāt, kuras – ne. "Svarīga ir pieejamība, bet nevar arī atbalstīt pārāk lielu sadrumstalotību. Turklāt lielākajā daļā lauku vidusskolu padziļinātajiem groziem piedāvājums ir gandrīz vienāds," teica E. Kanaviņa. Jau ierasti kā labais piemērs tika piesaukts Alūksnes novads, kur no septiņām pamatskolām tiek atstātas divas, pamatā izglītību koncentrējot pilsētā. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns neslēpa šaubas par to, cik labs un pārdomāts ir šis solis. To, kādu iespaidu tas atstās uz novadu, varēs spriest pēc pieciem, desmit gadiem, tāpēc viņš nesteigtos ar šādiem paziņojumiem.
Pārpildītas skolas
No klātesošajiem izskanēja iebildes arī par citām prasībām, tostarp administratīvajos centros paceltajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, proti, vidusskolas posmā klasē varēja būt 25 skolēni, bet nu paredzēti 60. Tai pašā laikā valsts ģimnāzijām šis slieksnis ir samazināts – no 120 uz 90. IZM to skaidroja ar iespēju rīkot atlases konkursu, uzņemot spējīgākos un motivētākos, nevis tos, kuri piesakās.
Runājot par klašu piepildījumu, nav skaidras atbildes par maksimāli pieļaujamo skolēnu skaitu. Nereti lielajās skolās netiek ievēroti higiēnas noteikumi, kas paredz vienam skolēnam klasē ne mazāk kā 2 kvadrātmetru platību. Piemēram, Juglas vidusskolā 50 m² lielā klasē mācās 30 un vairāk skolēnu, lai gan vajadzētu būt maksimāli 25, skaidroja K. Strautiņš. Arī vairākās citās skolās, kā Ādažos, kur skola celta 800 bērniem, bet nu jau tur mācās 1000, sāk trūkt telpu. Tā kā nevar uzņemt visus gribētājus, nākas tos sūtīt uz Rīgas skolām. Taču arī tur skolas tiek slēgtas un optimizētas. Tai pašā laikā risinājuma un investīciju plāna, ko darīt ar šīm pārpildītajām skolām, nav, akcentēja I. Dundure. Lai iepazītos ar IZM ziņojumu, augusta sākumā tiks rīkota atbildīgās komisijas sanāksme.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.