Apvienībā norāda, ka veselības aprūpes krīzes pamatā, līdzīgi kā Latvijas vispārējās izglītības sistēmā, pastāvot divas būtiskas problēmas. Viena no tām ir zems atalgojums vairumam ārstniecībā strādājošo salīdzinājumā ar citu profesiju pārstāvjiem, kas veic publisko pasūtījumu izpildi, bet kuru profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešams krietni īsāks laiks nekā mediķiem. Savukārt otra - neadekvāti plaša un attiecīgi arī dārga veselības aprūpes sistēma tikai nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, kas pamatā ir vērsta tikai uz slimību ārstēšanu, bet atstājot novārtā aprūpi un rehabilitācijas pakalpojumus invaliditātes un darba spēju zaudējuma profilaksei funkcionāli ierobežotiem pacientiem.
Organizācija uzskata, ka viena no valdības iecerēm - mazināt iedzīvotāju līdzmaksājumus veselības pakalpojumu saņemšanai - ir cilvēcīgi saprotama, bet ļoti grūti realizējama pašreizējā valsts budžeta iespēju robežās. "Esam pārliecināti, ka, valdībai konsekventi rūpējoties par veselības aprūpes budžeta ikgadēju palielināšanu, tas nav neiespējami, bet pašreiz daudz svarīgāk, nekā kategoriski iestāties tikai par valsts veselības budžeta palielināšanu, būtu panākt, ka šos izdevumus savas ģimenes veselības pakalpojumu apmaksai Latvijas iedzīvotāji arī varētu apdrošināt Nacionālā veselības dienesta sistēmā," skaidro apvienības prezidents Aivars Vētra.
LRPOA aicina valdību, nepalielinot kopējo finanšu slogu pacientu līdzmaksājumiem, izveidot mehānismu to apdrošināšanai Nacionālajā veselības dienestā, tāpat iespēju robežās turpināt palielināt veselības aprūpes budžetu, bet vienlaikus pacientu darba spēju saglabāšanai novirzīt līdzekļus arī no sociālā budžeta.
Papildus apvienība uzskata, ka ir nepieciešams atbalstīt universitāšu slimnīcas kā pamatstruktūras nopietnu veselības problēmu risināšanā, radikāli, bet saprātīgi pārskatīt reģionālo slimnīcu tīklu, lokālās slimnīcas orientēt uz īslaicīgās medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu un veikt visaptverošu rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu sniedzēju tīkla attīstīšanu valstī.
Kā vēstīts, iepriekš Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris norādīja, ka, novirzot 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei, sociālās aizsardzības sistēma netiks sagrauta. Viņš sacīja, ka, atbalstot veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz 1% no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpei, sociālās apdrošināšanas sistēma netiks pasliktināta, kā tas tiek apgalvots. Jau šobrīd lielākā daļa citu Eiropas Savienības valstu veselības aprūpei novirza daļu no sociālajām iemaksām, un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas to nedara.
Līdz ar to arodbiedrība uzskata, ka ir iespējams daļu no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpei. Tas dotu papildu 70 miljonus eiro, kas kopā ar nākamgad jau paredzētajiem 35 miljoniem eiro būtu pirmais solis, lai sistēmu uzlabotu. Keris arī atgādināja, ka veselības nozares speciālisti iesaka valdībai līdz 2020.gadam veselībai atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šie papildu aptuveni 100 miljoni eiro nozīmētu, ka veselībai tiek atvēlēti 3,3% no IKP.
Keris arī pauda bažas par to, ka Veselības ministrija izskatīšanai valdībā virzīs visus trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantus, lai gan pati ministrija un arī nozare atbalsta sociālo iemaksu pārdali.