Atbildot uz žurnālistu jautājumu par ministriju papildu budžeta pieprasījumiem 2021.gadā un iespējamo fiskālo telpu, Reirs norādīja, ka ministrijas nākamā gadā budžetā papildus pasākumu īstenošanai vēlas teju divus miljardus eiro, savukārt 2021.gada budžeta fiskālā telpa ir ar mīnusa zīmi.
"Praktiski saprotam, ka budžeta ieņēmumi būs par miljardu mazāki. Patlaban ir klasiskā situācija, kad fiskālā telpa ir ar lielu mīnusa zīmi. Tā kā Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi lēmumu nevērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu stabilitātes programmas, pēc kurām visas valstis sastāda savus budžetus, patlaban neviens neliek veidot budžeta konsolidāciju miljarda eiro apmērā," informēja finanšu ministrs.
Pēc Reira teiktā, Latvija izeju no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes plāno trīs gadu periodā, veicinot izaugsmi, nevis konsolidējot budžetu. Viņš piebilda, ka pēc sarunām ar EK Latvija turpmākajos gados plāno investēt veselības nozarē, darba vietu radīšanā, zaļajā enerģijā, nepalielinot pamata budžeta izdevumus.
Ministrs uzsvēra, ka patlaban tiek darīts viss, lai nodrošinātu budžeta pieaugumu gan veselības nozarē, gan arī palielinātu pedagogu darba samaksu.
Jau ziņots, ka 2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no otrdien valdībā skatītā Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.
2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021.gadam un 59 miljonu eiro apmērā 2022.gadam.
2023.gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.