Reirs neatbalsta LM priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai

Šodien Ministru kabinets uzklausīja LM informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

Reirs norādīja, ka informatīvais ziņojums tapa, ņemot vērā pagājušajā nedēļā valdībā doto uzdevumu LM sagatavot priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, tomēr viņš informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus vērtē negatīvi.

Pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.

"Liela daļa slimības lapu tiek izrakstītas tāpēc, ka cilvēki gaida rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Ja cilvēkiem nebūtu jāstāv rindā, gaidot izmeklējumus, tad arī slimības lapu apjoms nebūtu tik liels. Lielās rindas ir viens no nelietderīgākajiem slimības lapu izmantošanas veidiem," pauda Reirs.

Labklājības ministrs problēmu ar negodprātīgu slimības lapu izrakstīšanu rosina risināt ar e-veselības palīdzību.

"Valdība pagājušajā nedēļā kārtējo reizi atlika e-veselības jautājuma izskatīšanu. Tādējādi mēs taustāmies pa tumsu, jo mums nav reālu datu. Visi simtiem tūkstoši slimības lapu ir papīra formātā un apstrādāt tās nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi ieviest e-veselību, kas disciplinēs gan cilvēkus, gan negodprātīgus dakterus, izrakstot slimības lapas," teica Reirs.

LM informatīvajā ziņojumā, ko valdība šodien pieņēma zināšanai, rosināts noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.

Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.

LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā - jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā - 3,9 miljoni eiro.

Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu - par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu - par 10%.