Viņš šodien Latvijas Pensionāru asociācijas domes sēdē sacīja, ka plāno pensijas indeksācijas modeļa maiņu. Pagaidām gan vēl nepieciešams izstrādāt likumprojektu, un to apņēmusies izdarīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Plānots, ka atbildīgā Saeimas komisija likumprojektu izstrādās līdz martam, bet pēc tam to iesniegs Saeimā.
Reirs arī atzīmēja, ka pensiju indeksācijas apmēru atgriezt pirmskrīzes līmenī būs iespējams, jo sociālā budžeta izdevumi ir mazāki par ieņēmumiem.
Kā pēc tam žurnālistiem sacīja Reirs, indeksācija lielākā apjomā plānota, sākot ar 2017.gadu. Viņš skaidroja, ka šobrīd, indeksējot pensijas, tiek izmantots koeficients 0,25 no algu pieauguma, tomēr no 2017.gada iecerēts, ka šis koeficients būs 0,5. Kā skaidroja ministrs, ja algas valstī pieauga par 10 eiro, tad, indeksējot pensijas, līdz šim tās pieauga par 2,5 eiro, bet 2017.gadā pie šāda algu pieauguma pensijas tiktu palielinātas par pieciem eiro. Precīzāki aprēķini gan gaidāmi, kad likums tiks pieņemts.
Ministrs piebilda, ka 2017.gadā šādam pensiju pieaugumam būtu nepieciešami pieci līdz septiņi miljoni eiro, bet 2018.gadā - 20 miljoni eiro.
Reirs arī pensionāriem solīja risināt jautājumus saistībā ar to, ka daļai pensionāru ir liels darba stāžs, bet mazas pensijas. Līdzīgi tas esot arī ar pensionāriem, kuri savulaik strādājuši kaitīgos darbos un ir pensionējušies agrāk.
Jaunais labklājības ministrs saredz darāmos darbus arī Veselības ministrijai (VM). Viņš uzskata, ka VM ir jāstrādā pie tā, lai pacientu līdzmaksājumus atgrieztu pirmskrīzes līmenī. Tāpat, pēc viņa domām, nav pieļaujama situācija, kad gada beigās ir beigušās kvotas uz ambulatorajiem izmeklējumiem. Esot jārisina arī jautājumi saistībā ar kompensējamajiem medikamentiem, piebilda Reirs.