Rekomendē atcelt OIK

Komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne (KPV LV) gan Dienai uzsver, ka atbildīgā amatpersona vēl nenozīmē, ka tā ir vainīgā amatpersona, jo lēmumi ir bijuši ļoti dažādi. Komisija savā ziņojumā vainīgos nemin, tas esot tiesībsargājošo institūciju darbs, kurām arī tiks nosūtīts minētais ziņojums. Tomēr Krapāne pauž pārliecību, ka pret atsevišķām atbildīgajām amatpersonām, tās gan vārdā nesaucot, būtu pamats ierosināt kriminālprocesu. "Vieni no pirmajiem, kuri ir atbildīgi gan par pieņemtajiem lēmumiem, gan kontroles mehānismu trūkumu, ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri," norāda Krapāne. 

Bez analīzes

Komisija rekomendē Saeimai pieņemt deklarāciju, ka no 1995. gada ieviestie atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši. Tāpat iesaka parlamentam uzdot Ekonomikas ministrijai (EM) "nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru atceļ OIK sistēmu, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta energoražošanas objekta izveidē, un iesniegt to Saeimā".

Runājot par valstij nodarītajiem zaudējumiem OIK darbības rezultātā, ziņojumā minēts: "Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo OIK turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais nodarītā kaitējuma aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams."

Ziņojumā secināts, ka saistībā ar OIK ieviešanu nav bijusi noteikta skaidra un nacionālajām interesēm atbilstoša politika attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā. Pēc amatpersonu liecībām komisija konstatējusi, ka izteiktie brīdinājumi par lietotāju faktiskās maksātspējas nepietiekamību nav tikuši ņemti vērā. Tāpat nav ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības un Latvijas tautsaimniecības iespējām. Komisija arī norāda, ka oficiālos valsts pasūtītos pētījumos nav analizēta OIK ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām tās jomām. Ja šāda informācija arī ir bijusi, tā nav ņemta vērā un ir ignorēta.